Minimālās mēnešalgas izmaiņas katru gadu tiks vērtētas pēc konkrētās ekonomiskās situācijas

Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem, vienojoties, ka minimālo mēneša darba algu pārskatīs reizi gadā un tās iespējamās izmaiņas tiks vērtētas pēc ekonomiskās situācijas valstī, aģentūra BNS uzzināja valdības sēdē.

Valdība uzdeva LM sagatavot un līdz šā gada 1.jūlijam iesniegt valdībā noteikumu projektu par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, iekļaujot koncepcijā paredzētos minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipus.

LM piedāvāja kopumā trīs minimālās mēnešalgas noteikšanas pamatprincipus. Pirmais, ko atbalstīja valdība, paredz, ka minimālā alga netiek tieši piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem un citiem rādītājiem, bet tās iespējamās pārmaiņas tiek vērtētas, ņemot vērā ekonomisko situāciju un izvērtējot plašu makroekonomisko rādītāju izmaiņas iepriekšējā gadā. Papildus tiktu vērtētas arī citu Baltijas valstu minimālās algas izmaiņas un nodokļu sistēmas plānotās izmaiņas, proti, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma plānotās izmaiņas nākamajā gadā.

Otrais LM piedāvātais variants paredz, ka minimālā alga tiek noteikta un paaugstināta vai samazināta atbilstoši darba ražīguma izmaiņām kalendārajā gadā pirms gada, kurā apstiprina jauno minimālās algas apmēru, savukārt trešais variants paredz, ka no 2012.gada minimālā alga tiek noteikta un paaugstināta tā, lai piecu gadu pārejas periodā tās neto apmērs sasniegtu 100% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās iztikas minimuma patēriņa groza vidējās gada vērtības.

Pēc LM aprēķiniem, ieviešot pirmo variantu, minimālā mēnešalga 2012.gadā provizoriski varētu būt 206 lati, 2013.gadā - 212 latu, bet 2014.gadā - 218 latu. Realizējot otro variantu, minimālā alga 2012.gadā varētu būt 204 lati, 2013.gadā - 211 latu, savukārt 2014.gadā - 216 latu. Ieviešot trešo variantu, 2012.gadā minimālā mēnešalga provizoriski varētu būt 208 lati, 2013.gadā - 215 latu, bet 2014.gadā - 222 lati.

Minimālā mēnešalga tiks pārskatīta vienreiz gadā, un tās apmērs un ieviešanas datums nākamajā kalendārajā gadā tiks saskaņots ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā.

Jautājums par minimālās algas apmēru tiks izskatīts, sagatavojot valsts budžetu 2012.gadam, atbilstoši konkrētā brīža ekonomiskajai un fiskālajai situācijai.

Koncepciju izstrādāja LM izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī sociālo partneru pārstāvji. Vairākums darba grupas locekļu (valsts institūciju pārstāvji un piesaistītais eksperts no Latvijas Bankas) atbalsta ministrijas priekšlikumu par turpmāku minimālās algas noteikšanas pirmo variantu, kad minimālā alga netiek tieši piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem un citiem rādītājiem, bet turpmāk tās pārmaiņas tiek noteiktas atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī, ņemot vērā plašu makroekonomisko rādītāju kopu un citus rādītājus. Krasi mainīgās valsts ekonomiskās attīstības situācijā tas ir vienīgais variants, kas ļautu elastīgi reaģēt uz makroekonomikas attīstības pārmaiņām, informē LM.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais