Liepājā pirmdien vairāki iedzīvotāji ieradušies notāra birojā, lai parakstītos par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē, taču, uzzinot, ka notariāla paraksta apstiprināšana maksā divus latus, atteikušies no šā nodoma, aģentūra BNS uzzināja notāra birojā.
Līdz pirmdienas pēcpusdienai par krievu valodas atzīšanu par otru oficiālo valsts valodu Liepājā bija parakstījies tikai viens cilvēks, kurš bija gatavs notāra pakalpojumu segt no savas kabatas.
Viens no parakstu vākšanas akcijas organizētājiem Jevgēņijs Osipovs aģentūrai BNS teica, ka noticis pārpratums un parakstu vākšanas būs bez maksas. Tā kā plānots savākt 10 tūkstošus parakstu, rīkotājiem nepieciešams 20,1 tūkstotis latu. Osipovs sacīja, ka šim mērķim naudu ziedošot parastie iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri paši piedāvājuši finansiālu palīdzību.
Viņš arī uzsvēra, ka parakstu vākšana oficiāli vēl neesot izsludināta – tā sākšoties tikai nedēļas vidū. Parakstīties par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē varēšot pie notāriem lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī un citās.
Jau vēstīts, ka nacionālboļševika Vladimira Lindermana pārstāvētā organizācija vāks parakstus, lai Satversmē stiprinātu krievu valodas statusu Latvijā.
Parakstu vākšanai nodibināta biedrība "Dzimtā valoda", kurā bez Lindermana ir arī Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko. Ar biedrību parakstu vākšanā sadarbojas arī jauniešu kustība "Vienota Latvija".
Organizācijas sagatavojušas grozījumus Satversmē, paredzot grozīt pamatlikuma 4., 18., 21., 101. un 104.pantu. Tās rosina mainīt Satversmes 4.pantu šādā redakcijā - "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru."
Tāpat organizācijas aicina Satversmes 21.pantā svītrot pašreizējo normu, kas noteic, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Rosināts arī noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu un krievu valodā.
Akcijas organizētāji norāda, ka "vairākums Latvijā dzīvojošo krievu, saprotot, ka dzimtā valoda latviešiem ir kļuvusi par reliģiju un ticības simbolu, ir piespieduši sevi atzīt latviešu valodas statusu kā vienīgo valsts valodu. Krieviem tas bija saprātīgs, bet sevi ierobežojošs lēmums".