Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs ("Saskaņas centrs"), iespējams, nonācis interešu konflikta situācijā saistībā ar parlamentāriešu vēlmi vērtēt “Parex bankas” pārņemšanu un restrukturizāciju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Tieši SC rosināja izveidot izmeklēšanas komisiju un darbam tajā nominēja arī Ņikiforovu, kurš raidījumam stāstīja, ka komisijas galvenais uzdevums esot saprast, cik lielu daļu no valsts ieguldītās naudas izdosies atgūt, tomēr esot arī citas skaidrojamas lietas.
"Es domāju, ka tā būtu vesela virkne jautājumu kopš paša sākuma, jo mums arī nav pietiekama informācija, kas notiek gan ar “Parex”, gan “Citadele banku”. Visi dokumenti ir, vai nu ar ierobežotu pieejamību, vai kaut kā citādāk,” norādīja tautas kalps.
Tieši iespēja piekļūt informācijai, kas citos apstākļos trešajām pusēm ir liegta, deputātam Ņikiforovam var būt interesanta un rada aizdomas, ka darbs komisijā SC pārsāvim var būt izdevīgs arī privātu apsvērumu dēļ, norāda raidījums. Patlaban bankas mazākuma akcionāri saistībā ar bankas sadalīšanu iesnieguši prasību gan Satversmes tiesā, gan Rīgas apgabaltiesā. Bankas mazākuma akcionāru vidū ir arī Ņikiforova tēvs – Valērijs Ņikiforovs, kura vārds gan nav atrodams starp prasības iesniedzējiem, taču nav šaubu, ka bankas pārņemšana un sadalīšana skārusi arī viņa intereses, uzsver “De facto”.
Pats Ņikiforovs gan neuzksata, ka viņa vēlme darboties komisijā radītu ētiskas dabas konfliktu, vai interešu konfliktu. “Godīgi sakot es neredzu, kā es varu to procesu ietekmēt,” viņš sacīja, bet vaicāts, vai nesaredz šajā situacijā interešu konfliktu, vien atbildēja, ka tad viņam vajagot paskatīties likumā par interešu konfliktu. Turklāt diezin vai deputāti dabūšot "kaut kādu tik sensitīvu informāciju, kura varētu ietekmēt tiesas prāvu vai man būtu liela vēlme tos nodot manam tēvam”.
Politisko procesu vērotāji gan norāda, ka šajā situācijā var saskatīt vismaz ētiskas dabas problēmu. Arī likums par interešu konflikta novēršanu amatpersonas darbībā paredz, ka amatpersona nevar veikt tādas kontroles un izziņas darbības, kas saistītas ar radinieku mantiskām interesēm. Izņēmums gan ir politisku lēmumu pieņemšana.
SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs gan neredz iemeslus, kāpēc Ņikiforovs nevarētu piedalīties komisijas darbā.
“Nu un tad,” lūgts komentēt radušos situāciju, lakonisks bija Urbanovičs, “redziet, jūs varat izrādīt sižetos un cilvēkiem no tādiem jautājumiem un mājieniem var rasties tāda lieta, bet lūdzu pierādījumus. Nav”.
Ņikiforovs par notiekošo ap "Parex banku" gan nav sācis interesēties tikai tagad, norāda raidījums. Tā jau pagājušogad, laikā, kad viņš vēl nebija Saeimas deputāts, Ņikiforovs piedalījies Saeimas budžeta komisijas sēdēs, kurās deputāti lēma par SC virzītajiem grozījumiem kredītiestāžu likumā. Toreiz tos saistīja ar bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēm, kuru tuvinieki likuma labojumu izskatīšanas laikā "Saskaņai" ziedoja prāvas naudas summas. Tolaik komisijā grozījumus aizstāvēja arī bijusī "Parex bankas" viceprezidente Līga Puriņa, kura „de facto” atzina, ka lobējusi bankas bijušo īpašnieku intereses.
Savukārt pašreiz Satversmes tiesa skata SC iesniegto prasību par Kredītiestāžu likuma normām. Apvienības deputāti uzskata, ka, sadalot "Parex banku" labajā un sliktajā daļā, viena bankas kreditoru daļa pakļauta riskam zaudēt savu naudu. Bankas sliktajā daļā nonākuši arī Kargina, Krasovicka un viņu tuvinieku ieguldījumi bankas subordinētajā kapitālā, kas, saskaņā ar bankas pēdējo gadu pārskatos redzamo, ir 36 miljoni latu.
