Keris: pēdējā laikā valdības kļuvušas imūnas pret iedzīvotāju protestiem

Pēdējos gados valdības Latvijā kļuvušas imūnas pret tādiem protestiem kā piketi vai demonstrācijas, sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Komentējot nesen veiktu pētījumu, pēc kura datiem, 80% iedzīvotāju netic arodbiedrību spējai ietekmēt procesus valstī, Keris atzina, ka agrāk valdības vairāk ieklausījušās sabiedrības viedoklī.

"Visbiezādainākās ir pēdējās četras valdības. Sākums bija [Aigara] Kalvīša valdība, tad bija 13.janvāris, bruģakmeņi, lietussargu revolūcija – diemžēl visas nākamās valdības no tām neizdarīja pareizos secinājumus," uzsvēra LVSADA vadītājs.

Viņš norādīja, ka likuma ietvaros arodbiedrības dara visu, kas ir to spēkos, tomēr to leģitīmās iespējas kaut ko mainīt ir stipri ierobežotas, jo pēdējos gados politiku noteikušas labēji liberālas partijas.

"Streiku likums ir ārkārtīgi komplicēts un ļoti ierobežojošs, piemēram, ģenerālstreiks Latvijā ir aizliegts pēc būtības. Politisku iemeslu dēļ arī ir aizliegts streikot, to var darīt tikai ekonomisku iemeslu dēļ, un tad arī ir masīva procedūra – pirmsstreiku sarunas, prasības un tā tālāk. Ja tu kaut ko neievēro, ir juridiskas sekas," paskaidroja Keris.

Viņš piemetināja, ka diemžēl arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ieteikumi, vismaz par veselības aprūpi, ir palikuši nesadzirdēti. "Pēdējo divu gadu laikā trīsreiz šī padome ir ieteikusi valdībai palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzlabot cilvēkresursu attīstību, tātad darba samaksu. Tas ir bezprecedenta gadījums. Valdība to visu ir ignorējusi. Kas mums vēl atliek?" retoriski vaicāja Keris.

LVSADA vadītājs informēja, ka arodbiedrība joprojām nav atmetusi ieceri rosināt Saeimas atlaišanu. "Mēs esam sākuši konsultācijas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ietvaros, šī iniciatīva ir novērtēta atzinīgi, un pašlaik tiek vērots, kā valdība darbojas. Jo tādu nopietnu lēmumu, protams, nevar pieņemt emocionāli un mirkļa iespaidā," viņš teica.

Atkārtoti pie šā jautājuma izskatīšanas LBAS valde varētu atgriezties septembrī. "Gribam paskatīties, kādi būs budžeta grozījumi, kā reāli pildīsies budžets un kāds būs nākamā gada budžeta projekts. Ir nolemts, ka budžeta projekts oktobrī jāiesniedz Saeimā, tātad septembrī tam jau jābūt nopietnā apspriešanā. Un tad, savelkot visus datus kopā, varētu lemt, ko darīt tālāk," klāstīja Keris.