Ne "Vienotība", ne Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) balsojuma iznākumu par tiesībsargu, apstiprinot Saeimas opozīcijas frakcijas "Saskaņas centrs" virzīto Juri Jansonu, nesaskata kā apdraudējumu koalīcijas stabilitātei un rīcībspējai.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem teica, ka koalīcijas padomē noteikti tiks pārrunāts, ka ZZS, atbalstot Jansonu, ir pieļāvusi atkāpi no koalīcijas līguma. Uz jautājumu, vai varētu sekot arī kāda konkrētāka rīcība par pārrunām, Āboltiņa atbildēja, ka valdībai veicami daudzi un dažādi uzdevumi, kas attiecas ne tikai uz budžeta konsolidāciju, bet arī strukturālajām reformām, kuras vērstas uz valsts tālāko attīstību.
"Šī koalīcija ir optimālākā, kas var sastrādāties un pieņemt lēmumus.. Uzskatām, ka koalīcija joprojām ir rīcībspējīga," sacīja Āboltiņa.
Savukārt uz jautājumu par "Vienotības" rīcību, ja ZZS līdzīgi rīkosies arī, izraugot Valsts prezidenta amata kandidātus, Āboltiņa atbildēja, ka "es katrā ziņā gribu vērtēt to, kas notiek, nevis nodarboties ar prognozēm vai minēšanu", taču norādīja uz pašlaik tapšanas stadijā esošo Valsts prezidenta izvirzīšanas komisiju, kurā darbosies arī dažādu frakciju deputāti, kā arī uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta amata kandidātiem būs viens no jautājumiem koalīcijas darba kārtībā.
Tomēr viņa atzina, ka tiesībsarga izvērtēšanas un ievēlēšanas kārtība norāda uz atšķirībām "Vienotības" un ZZS tiesiskuma izpratnē.
"Šis gadījums liecina par to, ka koalīcijai ir domstarpības tiesiskuma jautājumos un tas nav nekāds jaunums. Gan pirmajā [premjera Valda] Dombrovska valdībā, gan, veidojot šo koalīciju, šīs pretrunas ir bijušas zināmas arī iepriekš," teica Āboltiņa un piebilda, ka premjers drīzumā nāks klajā ar savu redzējumu, kā veicamas strukturālās reformas, un tas būs uzdevums abu koalīcijas partiju ministriem, un tiks prasīta konkrēta prasību izpilde.
Āboltiņa atgādināja, ka ZZS iepriekšējā koalīcijā mazākuma valdībā premjera Dombrovska vadībā spēja novērst valsts bankrotu, lai arī Tautas partija toreiz centās pierunāt ZZS gāzt Dombrovska vadīto valdību. Arī pašlaik abu koalīcijas partneru primārais uzdevums ir nodrošināt valsts finanšu stabilitāti, runājot arī par konkrētiem uzdevumiem uz nākamo gadu. Līdz ar to gan netiks atvirzīti tiesiskuma jautājumi, tie ir fiksēti gan valdības deklarācijā, gan parlamenta darba kārtībā.
Pēc Āboltiņas domām, "Vienotības" brīdinājums ZZS par koalīcijas līguma pārkāpšanu, bet tam nesekojusī rīcība neliecina par "Vienotības" vājuma izpausmi. Arī ZZS prasītā atvainošanās Dombrovskim saistībā ar viņa prasību ZZS, viņasprāt, ir vien retoriska izpausme.
Arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis žurnālistiem paziņoja, ka par koalīcijas stabilitāti un rīcībspēju nebūtu jābažījas. Pēc viņa vārdiem, koalīcija, lai arī plaši to nesludinot, turpina darbu pie valsts strukturālajām reformām, piemēram, par speciālās profesionālās izglītības reformu un citām.
Uz jautājumu, vai arī Valsts prezidenta amata kandidāti varētu tikt meklēti un izraudzīti līdzīgā veidā kā tiesībsargs, Brigmanis atbildēja, ka vēlme par to vienoties ir koalīcijas ietvaros, tāpat drīzumā darbu sāks Āboltiņas vadītā Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas darba grupa. Tāpēc ir ļoti ticams, ka koalīcijai par Valsts prezidenta amata kandidātiem izdosies vienoties. Abu koalīcijas partneru uzdevums būs kopīgi izvērtēt gan pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera darbību un izredzes palikt Valsts prezidenta amatā, gan salīdzināt tās ar citu kandidātu izredzēm.
Brigmanis atgādināja, ka tiesībsarga amata kandidātu izraudzīšanā nelāgs moments bija ilgstošā vilcināšanās ar kandidātu nosaukšanu, tāpēc atliek cerēt, ka līdzīga situācija nenorisināsies, izraugot Valsts prezidentu.
Tāpat viņš norādīja, ka pēc izteikumiem publiskajā telpā nevar spriest par koalīcijas partiju attiecībām.
Brigmanis sacīja, ka nepiekrīt Dombrovska viedoklim par to, ka ZZS ir pārkāpusi koalīcijas disciplīnu, vēl jo vairāk ir jau paudis, ka Dombrovskim par šādu apgalvojumu būtu jāatvainojas. Ja premjers to neizdarīs, nekāda rīcība no ZZS puses gan nesekošot.
Komentējot Āboltiņas izteikumu, ka "Vienotībai" un ZZS ir atšķirīga izpratne par tiesiskumu, Brigmanis atzina, ka tas ir plašs diskusiju vērts jautājums, un pagaidām atteicās par to runāt.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums ceturtdien par tiesībsargu ievēlēja SC virzīto juristu Juri Jansonu. Iepriekš atbalstu viņam solīja SC, ZZS un arī "Par labu Latviju" frakciju deputāti. Savukārt otru tiesībsarga amata kandidāti tiesnesi Anitu Kovaļevsku atbalstīja "Vienotība" un Nacionālā apvienība.
Katra deputāta balsojums gan nav zināms, jo balsošana notika aizklāti, ar vēlēšanu zīmēm.
ZZS Saeimas frakcija aicinājusi “Vienotību” publiski atvainoties, jo apvainojumiem koalīcijas līguma pārkāpumā balsojumā par tiesībsargu neesot pamata, aģentūrai BNS trešdienas pēcpusdienā sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis.
ZZS nemainīja lēmumu un ceturtdien balsojumā par tiesībsargu solīja atbalstīt SC izvirzīto kandidātu Tiesībsarga biroja vadītāja amatam Juri Jansonu.
Dienu pirms balsojuma par tiesībsargu ZZS Saeimas frakcijas sēdē analizēts koalīcijas līgums, kurā atrasts punkts, ka bez saskaņojuma ar koalīcijas partneriem nedrīkst iesniegt likumprojektus, kas skar grozījumus Satversmē, attiecībā par pilsonību un valsts budžetu. Savukārt, ja nav vienprātības kādā jautājumā, kā par tiesībsargu, esot jādibina darba grupa, lai nonāktu pie risinājuma.
Dombrovskis ("Vienotība") otrdien aicināja ZZS nepārkāpt koalīcijas līgumu balsojumā par tiesībsargu. Dombrovskis žurnālistiem gan izvairīgi atbildēja uz jautājumu, kāda būs "Vienotības" rīcība, ja ZZS tomēr nobalsos par opozīcijas virzīto kandidātu tiesībsarga amatam.