Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un opozīcijā esošā apvienība "Saskaņas centrs" (SC), kam Saeimā kopā ir 51 balss, vienosies tiesībsarga amatam virzīt juristu Juri Jansonu, "Vienotība" neredz jēgu virzīt citus kandidātus, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru atzina Saeimas priekšsēdētāja un viena no "Vienotības" līderēm Solvita Āboltiņa.
“Es domāju, ka, pēc pašlaik publiski izskanējušās informācijas, ka [Jansonu] varētu atbalstīt gan “Saskaņas centrs”, gan ZZS, kam kopā ir 51 balss, jebkuram citam kandidātam jau ir diezgan apšaubāmas izredzes gūt parlamenta vairākumu,” norādīja “Vienotības” līdere.
Tomēr Āboltiņa izvairīgi izteicās par ZZS rīcību, vienojoties ar opozīciju, un “Vienotību” kā situācijas ķīlnieci. “Manuprāt, ir svarīgi, ka šis parlaments spēj vienoties par kandidātu. Ja arī “Vienotība”, uzklausot Jansona kungu, varētu atzīt, ka šis kandidāts ir piemērots, varbūt tas nebūtu slikts signāls, ka parlaments spēj vienoties jautājumā par kādu amatpersonu,” viņa sacīja.
"Vienotība" vēl nav vērtējusi Jansona kandidatūru tiesībsarga amatam, bet varētu to darīt trešdien. Āboltiņa savulaik kā tieslietu ministre apstiprinājusi Jansonu Juridiskās palīdzības administrācijas vadītāja amatā un savu sadarbību ar viņu vērtē ļoti pozitīvi.
“Jansona kunga dzīves gājumā ir ļoti daudz labas pieredzes un izglītības. Viņš, protams, līdz šim nav bijis pazīstams kā cilvēktiesību speciālists, bet Jansona kungs ir pietiekami jauns, un, ja viņam ir motivācija un sapratne par to, kā jāstrādā tiesībsargam, varbūt tieši cilvēks, kurš līdz šim nav bijis pazīstams, varētu būt iespējams [pretendents],” minēja Āboltiņa.
“Katrā ziņā es aicinātu viņu uzreiz neielikt stereotipiskos rāmjos, jo arī [pašreizējā tiesībsarga Romāna] Apsīša kunga pieredzi un reputāciju neviens neapšaubīja, bet diemžēl tas rezultāts ir tāds, kādu mēs to pašlaik redzam,” viņa piebilda.
Āboltiņa pauda viedokli, ka iespējamie pretendenti no piedāvājuma kļūt par tiesībsargu atsakās trīs iemeslu dēļ. “Pirmkārt, tā acīmredzot ir kļūda, kas pieļauta, šo likumu pieņemot, ka tiesībsargu izvirza politiķi. Juristi, kuri uzskata sevi par profesionāliem, izvairās no tā, lai viņus nosacīti iekrāsotu kādā konkrētā politiskā krāsā, kas pēc tam varētu būt apdraudējums viņu turpmākajai jurista karjerai,” sprieda Āboltiņa.
Kā otru iemeslu viņa minēja neuzticību Saeimas slēgtajiem balsojumiem, kuros nesenā pagātnē izkritis gan Jānis Maizītis, gan Andrejs Judins, lai gan pirms tam deputāti abiem pauduši atbalstu.
“Trešais iemesls – institūcijas, kurai ļoti svarīgs ir tās prestižs, pašreizējā darbība vairāk izcēlusies tikai ar iekšējiem strīdiem un skandāliem. Arī tas neveicina profesionālu juristu, cilvēktiesību speciālistu, vēlmi šo amatu ieņemt,” piebilda Āboltiņa.
Viņa arī apliecināja, ka pēc nākamā tiesībsarga izraudzīšanas “Vienotības” frakcija varētu rosināt likuma izmaiņas, lai atgrieztos pie sākotnējās ieceres, ka kandidātu izvirzītu Valsts prezidents, nevis politiķi. Tomēr tas varētu notikt tikai pēc tam, kad jau būs apstiprināts nākamais tiesībsargs. “Tā nav laba juridiskā prakse un, manuprāt, arī tīri cilvēciski grozīt likumu tikai tāpēc, ka konkrētā situācijā nevar pieņemt kādu lēmumu,” norādīja Saeimas spīkere.
Jau ziņots, ka Saeimas deputātiem līdz šim nav izdevies izvirzīt kandidātu Tiesībsarga biroja vadītāja amatam, jo uzrunātie cilvēki no šīs iespējas atteicās. Termiņš kandidāta izvirzīšanai tika pagarināts līdz 17.februārim. Esošajam tiesībsargam Apsītim pilnvaras beidzas 28.februārī.