Ģenerālprokuratūra atzinusi premjera Valda Dombrovska rīcību, izdodot 12. janvāra rezolūciju, ar kuru tas atcēla Korupcija novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja 2010. gada 1. aprīļa rīkojumu par grozījumiem biroja reglamentā, par likumīgu.
Šis Normunda Vilnīša rīkojums aizsāka KNAB reformu, kas paredzēja biroja reģionālās grupas izveidi. Lai gan šis prokuratūras lēmums nonāk pretrunā ar šīs iestādes iepriekš sniegtajiem atzinumiem, pagaidām sīkāku pieņemtā lēmuma pamatojumu Neatkarīgajai neizdevās uzzināt. Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks norādīja, ka plašāku komentāru nebūs. Savukārt KNAB preses dienesta vadītāja Ieva Karlsberga sacīja, ka birojā prokuratūras atzinums vēl neesot saņemts.
N. Vilnītis savulaik iesniegumā prokuratūrai minējis argumentus, kas, pēc viņa domām, liecinot par premjera rīcības prettiesiskumu. Viņš uzsvēris, ka saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem rezolūcija ir dokuments, ar kuru dots uzdevums amatpersonai, bet premjera 12. janvāra rezolūcijā viņam nekāds uzdevums netiekot dots – tā tikai atceļ KNAB priekšnieka rīkojumu. Tas norādot uz premjera rezolūcijas prettiesisku mērķi, proti, atcelt biroja priekšnieka likumīgi izdotu rīkojumu. Turklāt N. Vilnīša 1. aprīļa rīkojums ir likumīgi stājies spēkā un uzskatāms par saskaņotu, jo mēneša laikā, kā to paredz likums, no premjera rakstveida iebildumi netika saņemti. Tādējādi vismaz sākumā pret uzsākto KNAB reformu premjeram acīmredzot iebildumu nebija. Tādi radās vien tad, kad samilza biroja iekšējais konflikts starp tā vadītāju un viņa vietniekiem, kurā premjers pamazām ieņēma biroja priekšniekam nelabvēlīgu pozīciju. N. Vilnītis, visticamāk, tieši saistībā ar šo pozīcijas maiņu, iesniegumā prokuratūrai norādījis, ka likums neparedz nekādu likumīgā spēkā stājušos iekšējo normatīvo aktu pēcpārbaudi.
Turklāt premjera 12. janvāra rezolūcija neesot saturējusi lēmuma par reformas apturēšanu tiesisko motivāciju, kas, kā raksta N. Vilnītis, nerada pārliecību par lēmuma tiesiskumu, likumību un objektivitāti.
Atzina par tiesisku
Jāatgādina, ka V. Dombrovskis vasarā nodibināja speciālu starpinstitūciju komisiju, kurai bija jāvērtē KNAB priekšnieka reformu uzsākšanas lēmumu tiesiskums. Šī komisija, kuras sastāvā darbojās gan Drošības policijas šefs Jānis Reiniks, gan Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, gan citas augsta līmeņa amatpersonas, atzina, ka visi N. Vilnīša rīkojumi saistībā ar biroja reformu atzīstami par likumīgiem un tiesiskiem. Pagājušā gada nogalē, kad biroja iekšējā konfliktā tika iesaistīti vairāk par
2/3 no KNAB strādājošajiem, premjers, neskatoties uz jau vienreiz saņemto komisijas atzinumu, izdeva rīkojumu par jaunas starpinstitūciju komisijas izveidošanu, kas sastāva ziņā daudz neatšķīrās no iepriekšējās – nomainījās vien divi tās locekļi. Papildus jau vienreiz izvērtētiem jautājumiem jaunajai komisijai tika uzdots skatīt arī KNAB darbinieku sūdzības par N. Vilnīti (tās joprojām izvērtē arī Ģenerālprokuratūra). Komisija savu darbu pagaidām turpina.
Pretrunas paustajā
Tās pašas Ģenerālprokuratūras iepriekš rakstiski sniegtajās atbildēs N. Vilnītim visai skaidri noformulētas premjera likumiskās iespējas tieši ietekmēt biroja darbu. Vismaz šobrīd, līdz prokuratūras jaunā lēmuma motivācijas uzzināšanai, atsevišķas tēzes no savulaik paustā prokuratūras viedokļa ir pretrunā ar tikko kā tapušo atzinumu par premjera rīcības tiesiskumu.
Tā, piemēram, savulaik N. Vilnītim sniegtajā atbildē lasāms, ka biroja reglamenta projekts ir jāsaskaņo ar kādu MK locekli, nosūtot šo projektu rakstveidā. Prokuratūra tolaik atzinusi, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu projekts tiešām ir uzskatāms par saskaņotu un stājušos likumīgā spēkā, jo mēneša laikā rakstiski iebildumi no MK puses nav sekojuši. Tomēr norādīts, ka premjers ir izteicis iebildes jaunieviestā reglamenta sakarā un ka viņam ir tiesības saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 17. pantu izdot ieteikumus (!) attiecībā uz iestādes struktūras veidošanu. 12. janvāra rezolūcija, ar kuru šī veidošana vispār tiek apturēta, ir visai grūti ietilpināma ieteikumu kategorijā.
Precīzi definē
Tā laika prokuratūras atzinumā sakarā ar iepriekš premjera izdotajām rezolūcijām saistībā ar biroja reformu arī lasāms: "Pārraudzība izslēdz augstākas amatpersonas uzdevumu došanu padotībā esošajai iestādei tās kompetencē esošajos jautājumos. Šobrīd Jums [N. Vilnītim] adresētās rezolūcijas neuzliek par pienākumu veikt darbības, kuru izlemšana ir Jūsu kompetencē." Saskaņā ar likumu rīkojuma izdošana par izmaiņām biroja reglamentā vistiešākajā mērā ir uzskatāma par biroja vadītāja kompetenci.
Vēl iepriekšējā prokuratūras atzinumā uzsvērts, ka premjeram nav disciplinārvaras pār KNAB priekšnieku. Iezīmētas arī starpinstitūciju komisijas darbības likumiskās aprises, norādot, ka likums neliedz premjeram komisiju veidot, lai saņemtu vērtējumu un ieteikumus ar rekomendējošu raksturu.
Pgaidām nav zināms ne prokuratūras jaunā lēmuma pamatojums, ne N. Vilnīša viedoklis. Premjers preses konferencē arī sīkākos komentāros neielaidās, vienīgi apstiprināja, ka ir saņēmis prokuratūras atzinumu. Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz joprojām pastāvošajām pretrunām biroja iekšienē, KNAB strādājot sekmīgi un produktīvi.