Pašlaik, raugoties no malas, rodas iespaids, ka Latvija nevēlas sakārtot attiecības ar pagātni, taču ebreju īpašumu jautājuma atrisināšana nāktu par labu Latvijas valsts tēlam, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sacījis ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons.
"Man grūti teikt, kā tas ietekmēs etniskās attiecības Latvijā... Bet tas ietekmētu Latvijas tēlu ārvalstīs. Šobrīd, raugoties no malas, rodas iespaids, ka Latvijas valsts nevēlas pabeigt procesu, sakārtojot attiecības ar pagātni. Tomēr tas nāktu par labu Latvijas tēlam, un tā būtu arī morāli pareiza rīcība," norādījis sūtnis.
Viņš akcentējis - demokrātijas princips nosaka, ka grupām un indivīdiem, kuriem ticis atņemts īpašums, ir tiesības to saņemt atpakaļ. "Etniskie jautājumi te būtu jānoliek pie malas," uzskata Deividsons.
Lai gan Latvija tikusi okupēta un arī padomju laikā cilvēki zaudējuši īpašumus, pēc Deividsona domām, spēkā ir jābūt vispārējam principam - ja cilvēkam ticis atņemts īpašums, tas ir jāatdod.
"Tas ir jautājums par taisnīgumu," piebildis sūtnis. " Cilvēku ciešanas bija ciešanas gan padomju, gan nacistiskās Vācijas laikā. Negribu tās salīdzināt... Tomēr holokausts vēsturē bija bezprecedenta gadījums, kad sistemātiski tika iznīcināti kādai vienai tautībai piederīgie visā Eiropā."
Deividsons arī uzsvēris, ka Latvijas amatpersonas bijušas klāt, kad Prāgā pieņemta Terezinas deklarācija.
"Runa ir par noteiktiem principiem, kurus Latvijas valsts atzinusi, un es te domāju pērnvasar apspriesto dokumentu vadlīnijas, kā veicama ebreju īpašumu atdošana vai maksājamas kompensācijas. Šī Terezinas deklarācija Prāgā tika pieņemta ar Latvijas valsts amatpersonu klātbūtni. Tā ka pastāv principi, saskaņā ar kuriem būtu jārīkojas, un būtu labi, ja Latvija nolemtu tos īstenot," atzinis sūtnis.