Āboltiņa veidos sabiedrisku komiteju Valsts prezidenta kandidātu vērtēšanai

Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa ("Vienotība") plāno izveidot sabiedrisku komiteju Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanai, kura aicinās piedalīties ne tikai visus parlamentā pārstāvētos politiskos spēkus, bet arī sabiedrībā atzītas autoritātes.

To Āboltiņa piektdien pavēstīja LNT raidījumā "900 sekundes", norādot, ka ar šādu iniciatīvu plānojusi nākt klajā tuvāko divu nedēļu laikā. Savukārt darbu padome varētu sākt februārī un tādējādi tai būs aptuveni trīs mēneši laika, lai izvērtētu valsts pirmās personas amata kandidātu izraudzīšanās procesu.

Nav gan paredzēts, ka pati komiteja piedāvās savus kandidātus. "Darba grupa nenāks klajā ar kandidātiem, darba grupa runās par to, kādiem viņiem ir jābūt," uzsvēra Āboltiņa, tomēr neizslēdzot, ka komitejai tiks iesūtīti arī konkrēti kandidāti un tādā gadījumā par viņiem varētu notikt debate.

Jaundibināmās komitejas lēmumiem gan nebūs juridiska spēka, tomēr, viņasprāt, šāda padome nepieciešama, lai prezidenta kandidātu izraudzīšanās process būtu atklāts, "lai būtu vieta, kurā atklāti var par to diskutēt" un šajā procesā varētu iesaistīties arī sabiedrība.

Pagaidām Āboltiņa gan atturējās nosaukt, kuras sabiedrības autoritātes tiks uzaicinātas darbam jaunajā organizācijā, jo šie cilvēki vēl neesot uzrunāti. Taču vienlaikus viņa norādīja - tā kā prezidents pārstāv valsti, ir ļoti svarīgi pirms viņa ievēlēšanas uzklausīt visu jomu pārstāvjus.

"Tas, kā es redzu to, tas ir pretējs process zoodārzam," klāstīja Saeimas priekšsēdētāja.

Pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera izredzes palikt amatā uz otru termiņu Āboltiņa atturējās vērtēt, uzsverot, ka vispirms vēlētos sagaidīt skaidru atbildi no Zatlera, vai viņš ir gatavs atkārtoti kandidēt uz augsto amatu.

Savukārt, vaicāta, vai, viņasprāt, Zaļo un zemnieku savienība un "Saskaņas centrs" varētu vienoties un virzīt savu kandidātu, "Vienotības" līdere norādīja - lai gan šiem politiskajiem spēkiem kopā ir tam nepieciešamā 51 balss, tomēr abās šajās organizācijas "ir pietiekami demokrātisks debašu līmenis". Tādēļ viņa cer, ka arī šo politisko spēku pārstāvji piedalīsies jaunajā konsultatīvās komitejas darbā.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais