Deputāta Kravcova pilsonības lietā sākta jauna pārbaude

Drošības policija (DP) sākusi jaunu pārbaudi par to, vai Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs ("Saskaņas centrs") pilsonību ieguvis likumīgi, savukārt Valsts valodas centrs (VVC) pagaidām nesteigsies pārbaudīt parlamentārieša valodas prasmi.

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS pastāstīja, ka pērn pirms deputāta Visvalža Lāča ("Visu Latvijai!") iesnieguma tika saņemts kādas personas iesniegums, kurā lūgts pārbaudīt Kravcova pilsonības iegūšanas likumību. DP veica pārbaudi un, lai arī sākotnēji nevēlējās publiski atklāt secinājumus, piektdien Apse-Krūmiņa atzina, ka deputāts pilsonību ieguvis likumīgi.

Pēc tam DP saņēma Saeimas deputāta Lāča iesniegumu par Kravcova pilsonības iegūšanas likumību, un saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem pašlaik DP tiekot veikta jauna pārbaude.

Šī pārbaude ir jāveic tāpēc, ka Lācis iesniegumā norādīja uz riskiem, kas atklājās toreizējās Valmieras Naturalizācijas pārvaldes nodaļā notikušā korupcijas skandāla dēļ.

Cik ilgi pārbaude notiks, Apse-Krūmiņa neprognozēja.

Lācis aģentūrai BNS teica, ka bez DP rakstveidā vērsies arī pie Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles daļas vadītāja Antona Kursīša ar lūgumu pārbaudīt, kāda ir Kravcova valodas prasme. Ar Kursīti viņš nākamnedēļ plānojot sazināties.

Lai arī iepriekš deputāts paziņoja, ka apmeklēšot arī Valmieras Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu, lai veiktu savu pārbaudi, pagaidām šāda doma ir atmesta, jo DP ir lielākas iespējas noskaidrot pilsonības iegūšanas apstākļus nekā viņam vienam.

"Ja tā lieta apstāsies un pieņems, pēc mana skatījuma, tādu virzienu, ka man liksies, ka nav viss darīts, kā vajag, tad gan es braukšu," piebilda Lācis.

Kursītis aģentūrai BNS pastāstīja, ka VVC pagaidām ieturēšot pauzi un nesteigšoties pārbaudīt Kravcova valodas prasmi. "Varētu būt problēmas, varētu būt atteikums, jo presē jau izskanēja, ka viņš atteiksies, bet mēs neesam tikušies. Bija izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, ka varētu sodīt par to, ka atsakās, bet pagaidām šīs izmaiņas vēl atrodas izstrādes procesā," situāciju skaidroja VVC pārstāvis.

Vērtējot kompleksi situāciju ar Kravcovu, labāk būtu pagaidīt, norādīja Kursītis un piebilda, ka ir "dažādi varianti" un centrs kontrolējot šo situāciju. VVC ir sakari ar vienīgo komisiju, kur Kravcovs darbojas - Saeimas Budžeta un finanšu komisiju -, un pagaidām Kravcovs šīs komisijas sēdēs un plenārsēdēs nav teicis nevienu vārdu.

Uz jautājumu, kāpēc centra speciālisti nevar vienkārši aiziet uz Saeimu un Kravcova valodas prasmi pārbaudīt, Kursītis atbildēja: "Var. Bet tad atkal pieņemsim, ka maksimālais sods ir 50 latu un uzreiz ir pārsūdzība centra direktoram, un tad tiesās, un tas vilksies divarpus gadus. Labāk drusku pagaidīt, pamatotāk visu izdarīt, un būs labāks rezultāts sabiedrībai."

"Lai mācās. Cik mums zināms, viņš mācās, viņam ir skolotāja, un tas ir ļoti labi, bet jebkurā gadījumā mūs jau interesē rezultāts," sacīja Kursītis. Rezultātu centrs būtu spiests pārbaudīt mēneša laikā, ja tiks saņemta sūdzība. Ja nav konkrētas sūdzības, tad nedaudz ilgākā laikā. No Lāča sūdzība pagaidām centrā nav saņemta.

Konkrētu laiku, kad centra speciālisti tiksies ar Kravcovu, Kursītis neprognozēja.

Jau vēstīts, ka Drošības policija pērn decembra vidū saņēma Saeimas deputāta Lāča iesniegumu par to, vai Kravcovs pilsonību ieguvis likumīgi.

Deputāts Kravcovs ar valdības lēmumu ir uzņemts Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 2005.gadā. Kravcovs kārtojis pārbaudījumus Naturalizācijas pārvaldes Valmieras reģionālajā nodaļā, kuru tajā laikā vadīja Elmārs Kokins. Kokinu 2005.gada rudenī KNAB aizturēja par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Pēc lietas materiāliem redzams, ka deputāts ir sekmīgi nokārtojis visus Pilsonības likumā noteiktos zināšanu pārbaudījumus un nav bijuši citi šķēršļi šīs personas uzņemšanai Latvijas pilsonībā, tādēļ PMLP neredz iemeslus apšaubīt šo pilsonības iegūšanas procesu.

Kravcovs ir viens no tiem deputātiem, kuriem ir grūtības ar valsts valodas lietošanu. Iepriekšējā darbavietā - Liepājas domē - Kravcovs sarunājās ar tulka palīdzību. Tagad viņš solījis valsts valodu iemācīties, algojot privātskolotāju.

Ziņots arī, ka Saeima pērn pirms Ziemassvētkiem vēlreiz svītroja no darba kārtības Nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredz palielināt sodus par pienācīgu valsts valodas nelietošanu, ja to paredz likums. Nacionālās apvienības priekšlikums izmaiņām likumā paredz, ka par valsts valodas nelietošanu tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja likums paredz valsts valodas lietošanu, uzliek naudas sodu no 25 līdz 250 latiem. Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka par šo pārkāpumu piemēro sodu no 25 līdz 50 latiem.