Lai gan Satversmes aizsardzības birojs (SAB) joprojām nav izsniedzis pielaidi valsts noslēpumam vairākiem Saeimas deputātiem, nekādu satraukumu par šo kavēšanos neviens neizrāda.
Darbam Nacionālās drošības komisijā (NDK) pielaide valsts noslēpumam ir obligāta. Tās priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un vēl divi deputāti pozitīvu atbildi no SAB jau saņēmuši, bet Par labu Latviju (PLL) pārstāvošais Andris Šķēle un viens no Saskaņas centra līderiem Jānis Urbanovičs to joprojām gaida. G. Daudze jau agrāk izteicies, ka principā komisija var uzsākt pilnvērtīgu darbu, jo nepieciešamais kvorums ir. Tomēr ilgstoša kavēšanās ar pielaides saņemšanu varētu aktualizēt jautājumu par citu attiecīgā politiskā spēka deputātu deleģēšanu.
PLL preses sekretārs Arno Pjatkins Neatkarīgajai sacīja, ka viss ritot savu gaitu. SAB direktors Jānis Kažociņš, apmeklējot komisiju, pastāstījis, ka jautājuma izskatīšanu bremzējot tas, ka par pārbaudēm atbildīgais SAB darbinieks esot saslimis. "Citu iemeslu nav un, pēc A. Šķēles domām, arī nevar būt," sacīja A. Pjatkins.
Līdzīgi izteicās arī J. Urbanovičs. "Dokumentus esmu iesniedzis, intervijas sniedzis, lai birojs dara savu darbu," viņš norādīja, piebilstot, ka viņam ne prātā nenākot šaubīties par pielaides saņemšanu kā tādu.
Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) Neatkarīgajai pastāstīja, ka arī viņa vadītās struktūras locekļi ne visi esot saņēmuši nepieciešamo pielaidi, tomēr tas darbu neietekmēšot. "Kad strādāsim ar ierobežotas pieejamības informāciju, tie, kuriem pielaides nebūs, vienkārši atstās sēdes telpu," teica deputāts.
Nedaudz citādi domā bijušais NDK vadītājs Dzintars Jaundžeikars. Viņš uzskata, ka SAB, izmatojot tam likumā dotās tiesības, var panākt sev tīkamas Saeimas komisijas izveidi. "Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir šajā gadījumā, jo Šķēlem pielaide jau savulaik noteikti bija, tomēr nav noliedzams, ka birojam ir vara veidot komisiju no tādiem deputātiem, kuri neuzdos neērtus un nepareizus jautājumus. Ja vajadzēs, birojs šo sev piešķirto varu nekautrēsies izmantot," sacīja Dz. Jaundžeikars.
SAB preses dienesta vadītāja Baiba Rāta-Siliņa Neatkarīgo informēja, ka likumā nav noteikts termiņš, cik ilgā laikā šādi iesniegumi birojam ir jāizskata, tomēr parasti tas notiekot saprātīgos termiņos. "Jāsaprot, ka katrs gadījums ir individuāls un pārbaudes apjoms – tātad arī laiks – nebūt visiem nav vienāds. Tas atkarīgs gan no dokumentu iesniegšanas laika, gan tā, vai pielaide prasīta atkārtoti, un tā tālāk. Katrā ziņā birojs neviena gadījuma izskatīšanu garumā nevelk," viņa apgalvoja.