Svarīgākais ir nevis tas, kas tiks pateikts šajās sarunās starp Latvijas un Krievijas pusēm, bet gan tas, par ko abas puses izmantos brīnišķīgo iespēju paklusēt, svētdienas vakarā Neatkarīgajai teica kāds augsta ranga Latvijas diplomāts.
Jau pirmdienas pēcpusdienā pēc Latvijas prezidenta Valda Zatlera un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva preses konferences varēja secināt, ka šis vēlējums ir piepildījies. Abas puses bija līgani apgājušas visus negludumus, kas līdz šim bija kā politiski ērkšķi abu valstu attiecībās. Gan V. Zatlers, gan D. Medvedevs atzina, ka ir dots vēsturisks impulss abu valstu attiecību turpmākai attīstībai, un gaisotne, kurā notikušas sarunas, bija bezprecedenti pozitīva.
Latvijas delegācijas gandarījums par D. Medvedeva viesmīlīgo uzņemšanu nemazinājās arī pēc tikšanās ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu. Pēc Latvijas valdības delegācijas sarunām ar Krievijas premjeru V. Putinu ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) vakar vakarā informēja, ka Latvijai tiks samazināta gāzes cena par 15%.
V. Zatlers dāvanā Krievijas pusei bija sagādājis Latvijas atbalstu Krievijas un Eiropas Savienības sarunām par bezvīzu režīma ieviešanu. Krievijas prezidents savukārt neakcentēja tradicionāli strīdīgos Latvijas vēstures un nepilsoņu attiecību jautājumus.
D. Medvedeva negaidīti maigā retorika līdz šim politiski asajā nepilsoņu jautājumā pārsteidza pat Latvijas žurnālistus. Latvijas delegācijas pārstāvji atzina, ka divpusējo sarunu laikā D. Medvedevs esot runājis vēl maigākā tonī, principā atzīstot, ka Latvijas nepilsoņu jautājums ir Latvijas iekšējā lieta. Preses konferencē, atbildot uz Krievijas mediju jautājumu par tautiešu likteni Latvijā, Krievijas prezidents uzsvēra, ka Latvijas pašas interesēs ir nokārtot šo jautājumu atbilstoši tās statusam un ES pieņemtajām normām. D. Medvedevs atzina, ka ģeopolitisko procesu rezultātā tiešām ir izveidojusies sarežģīta situācija ar Krievijas tautiešiem un tā nav parasta tēma Latvijas un Krievijas attiecībās, tomēr Krievija tikai vērošot, kā Latvija šo situāciju risina.
Jāatzīst, ka Latvijas politiķiem, kas bija pieraduši noklausīties Krievijas augstāko amatpersonu pamācošajā tonī, D. Medvedeva izteikumi bija patīkams pārsteigums. Tas apstiprināja abu augsto amatpersonu teikto, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir pārgājušas jaunā kvalitātē un ļoti produktīvās sarunas, kas vainagojušās ar vairāku līgumu paketes parakstīšanu, noritējušas ļoti draudzīgā gaisotnē.
Vēsturi atstās vēsturniekiem
Abu valstu vadītāji pirmdien vienojās par starpvalstu vēsturnieku komisijas izveidi, kurai būs jāpēta Latvijas un Krievijas attiecību peripetijas 20. gadsimtā. D. Medvedevs norādīja, ka "politiku un vēsturi nav iespējams sadalīt, bet uz to vajag tiekties", un atzina, ka diskusijām par vēsturi būtu jānotiek akadēmiskā, nevis politiskā līmenī. Kā panākumu šo faktu par vēsturnieku komisijas izveidi novērtēja arī V. Zatlers. Latvijas puse par šīs komisijas vadītāju ir virzījusi akadēmiķi Inesi Feldmani. Par Krievijas puses vadītāju vēl skaidrības nav, lai gan notikušas diskusijas par to, ka to varētu vadīt Krievijas Zinātņu akadēmijas vēstures institūta prezidents Aleksandrs Čubarjans. D. Medvedevs arī apsolīja Latvijas vēsturniekiem pieeju līdz šim nepieejamajiem Krievijas arhīvu materiāliem.
Ielūgumu birums
V. Zatlers ielūdza D. Medvedevu apmeklēt Latviju, un Krievijas prezidenta tonis, atbildot preses konferencē par šā ielūguma pieņemšanu bija neitrāli labvēlīgs. "Būtu interesanti pabūt Rīgā," teica D. Medvedevs un norādīja, ka tas ir ļoti iespējams, ja sarunas ar Latvijas pusi arī turpmāk notiks tādā pašā gaisotnē kā šobrīd. D. Medvedevs atzina, ka nekad nav bijis Latvijā.
V. Zatlers ielūdza viesoties Rīgā Maskavas un visas Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhu Kirilu, kurš esot pieņēmis ielūgumu un arī ļoti pozitīvi novērtējis abu valstu baznīcu sadarbību.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece savukārt ielūdza apmeklēt Latviju Krievijas ārkārtas situāciju lietu ministru Sergeju Šoigu, un viņš esot šo ielūgumu ar prieku tūlīt pieņēmis.
Rīgas mērs Nils Ušakovs savukārt šodien izteiks ielūgumu Rīgā ierasties Maskavas mēram Sergejam Sobjaņinam. N. Ušakovs Neatkarīgajai cerīgi izteicās par Rīgas un Maskavas turpmākās sadarbības iespējām ar jauno mēru un pauda apņēmību drīzumā atrast jaunas telpas Rīgas pārstāvniecībai Maskavā.
Biznesam jāiztur konkurence
Kā Neatkarīgajai Latvijas–Krievijas biznesa foruma laikā atzina Latvijas uzņēmēji, viņiem pasākums Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā ir svarīgs nevis tādēļ, lai to apmeklētu ļoti daudz Krievijas uzņēmēju (kuri starp citu, bija ļoti pieticīgā skaitā), bet gan tāpēc, ka tas būs signāls Krievijas biznesam, ka Latvija ir potenciāls partneris, ko atzīst oficiālā vara. Latvija līdz šim ir krietni zaudējusi biznesa pozīcijās Krievijā valdības neveiklās politikas dēļ, Neatkarīgajai atzina Rīgas piena kombināta īpašnieki Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis. Taču nu esot cerības, ka situācija mainīsies. I. Strautiņa darbību Krievijā arī novērtēja Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, pasniedzot viņam goda zīmi. Kā Neatkarīgajai atzina uzņēmējs Raimonds Kisiels, reāli pastāvot ļoti asa konkurence Baltijas valstu uzņēmēju starpā par vietu Krievijas tirgū. Kremļa atbalsts attiecīgo valstu attiecību attīstībai ir nozīmīgs punkts biznesa kontaktu stiprināšanā.
Bezprecedenta sadarbība
Lai arī šī nav pirmā reize, kad tiekas Latvijas un Krievijas augstākās abu valstu amatpersonas, tomēr vizīte tika saukta par pirmo plašāko un vēsturisku. Krievijas mediji gan šim notikumam tik lielu uzmanību nepievērsa. Lai arī D. Medvedeva un V. Zatlera kopīgajā preses konferencē piedalījās liels vietējo mediju skaits, ziņās portālos pēc tam parādījās pārsvarā D. Medvedeva viedoklis par notikumiem Baltkrievijā, nevis par attiecībām ar Latviju.
***
UZZIŅAI
Līgumi, kurus paraksta Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā
1. LR valdības un KF valdības vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju draudu novēršanas un seku likvidēšanas jomā.
2. LR valdības un KF valdības vienošanās par LR un KF pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu.
3. Protokols par ratifikācijas rakstu apmaiņu par LR un KF līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.
4. Līgums par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.
5. LR valdības un KF valdības līgums par sadarbību vides aizsardzības jomā.
6. LR valdības un KF valdības vienošanās par sadarbību tūrisma jomā.
7. Vienošanās starp LR Labklājības ministriju un KF Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministriju par kārtību, kādā piemērojams LR un KF līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.
8. LR valdības un KF valdības līgums par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās.
