Sagaidot ciemos Latvijas prezidentu Valdi Zatleru, Kremļa pārstāvji abu valstu attiecību uzlabošanos skaidro ar Latvijas valdības pēdējā laika pragmatiskumu, bet paši uztur spēkā nepilsoņu problēmu. Tomēr pastāv arī viedoklis, ka Krievijai nācies mainīt savu attieksmi, jo līdzšinējie centieni ietekmēt Baltijas valstis nav vainagojušies panākumiem.
Pagājušajā nedēļā D. Medvedeva palīgs Sergejs Prihodko uzsvēra, cik šī vizīte ir svarīga un ka "attiecībās ar Latviju notiek kustība uz priekšu", ka Latvijas valdība pēdējos gados ir likusi manīt, ka vēlas "skatīties nevis pagātnē, bet gan uz priekšu". "No iepriekšējās prezidentes mēs bieži vien dzirdējām vairāk retorikas un emociju, bet mazāk konkrētu, uz sadarbību vērstu piedāvājumu, kā doties uz priekšu," teica S. Prihodko. "Pašlaik Latvijas valdība rīkojas krietni pragmatiskāk."
Krievijas Somu starptautisko attiecību institūta direktors Arkādijs Mošess portālā Gazeta.ru publicētā viedokļrakstā norāda, ka Krievijas un Latvijas attiecības ir mainījušās citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Krievija apzinās, ka Eiropa var atrast citus enerģijas avotus, līdz ar to gāzi nav iespējams izmantot par politiskās ietekmēšanas līdzekli. Otrkārt, pēc Krievijas un Gruzijas kara NATO ir izstrādājusi Baltijas valstu aizsardzības plānus. Treškārt, mainās arī Eiropas Savienības attieksme pret Krieviju, tā kļūst vienotāka. Turklāt Kremlis ir redzējis arī, ka nedarbojas līdzšinējās metodes, kādas pieredzējušas Baltijas valstis, – Kremļa jauniešu organizācijas Naši izgājieni, kiberuzbrukumi pret Igauniju, informācijas kampaņas. Nevienā no Baltijas valstīm pie varas nav nonākušas Kremļa atbalstītas partijas. "Citiem vārdiem runājot, Latvija un Igaunija ir pierādījušas savu spēju īstenot patstāvīgu iekšpolitiku, pat ja ārzemniekiem [..] šāda politika šķiet nepareiza," raksta A. Mošess.
Oficiālā Maskavas retorika par piekāpšanos attieksmē pret Latviju neliecina. Par galveno risināmo problēmu Maskava uzskata nepilsoņu stāvokli Latvijā, kam ne tikai nav ļauts strādāt virknē profesiju un noteikti citi sociāli ekonomiski ierobežojumi, bet arī nav iespējas balsot pašvaldību vēlēšanās. Latvijas varasiestādēm atsakoties atvieglot naturalizācijas procedūru, "diskrimināciju un masveida cilvēktiesību pārkāpumus" konstatējuši vairāki starptautisku institūciju eksperti, tajā skaitā no Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas, EDSO un ANO, bet visas šo organizāciju pamata rekomendācijas "oficiālā Rīga ir ignorējusi", atsaucoties uz Kremļa paziņojumu, raksta valsts ziņu aģentūra RIA Novosti.
Krievija ir norūpējusies arī par "nacistu līdzgaitnieku un Waffen SS latviešu vienībās karojušo heroizāciju". Maskava atzīmē, ka leģionāriem, kā arī nacionālajiem partizāniem pienākas dažādi atvieglojumi, turpretim Sarkanajā armijā karojušajiem tādu priekšrocību nav. Nacionālie partizāni ir likti pēdiņās. Problēma Maskavai ir arī Vasīlija Kononova tiesāšana par kara noziegumiem, viņa nodarījuma vētīšanai izmantojot likumus, kuri tanī laikā vēl nebija spēkā.