Valsts prezidents Valdis Zatlers šonedēļ uzturējās Kazahstānā, Astanā, EDSO galotņu konferencē.
Prezidents atrada mirkli, lai atbildētu uz Neatkarīgās jautājumiem.
– Prezidenta kungs, jums šis laiks bija ļoti saspringts. Jūs no Lībijas, Eiropas – Āfrikas samita, ieradāties Astanā (Kazahstānā) uz Eiropas drošības un sadarbības organizācijas samitu, ko zināmā mērā var nosaukt par Eiropas – Āzijas samitu. Kādi ir galvenie ieguvumi no Eiropas – Āfrikas samita, un ar ko atšķiras Astanas samits no Lībijā redzētā?
– Nedaudz precizēšu. Pirms mēneša Briselē patiešām notika Eiropas un Āzijas samits. Astanā notiek Eiropas drošības un sadarbības organizācijas samits. Katram šādam notikumam ir savs formāts un savi uzdevumi. Eiropas – Āfrikas samita galvenie uzdevumi bija ekonomiskās sadarbības veicināšana. Tostarp arī Latvijas ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Ziemeļāfriku. Pašlaik Ziemeļāfrikā Latvijai ir vēstniecība Ēģiptē – Kairā. Divpusējas tikšanās laikā ar Alžīriju mēs vienojāmies, ka būs gan divpusējas ārlietu ministru, gan arī prezidentu vizītes, kuru laikā mēs stiprināsim eknomiskās sadarbības līgumtiesisko bāzi. Lībijā mums galvenais uzdevums bija radīt fonu diplomātisko attiecību izveidošanai. Līdz šim ar Lībiju mums nebija diplomātisko attiecību. Lībijas forumā mēs fokusējāmies uz Ziemeļāfrikas valstīm un ekonomisko sakaru nostiprināšanu ar Ziemeļāfriku. Varētu jautāt, kas tad ir kopīgs Latvijai ar Ziemeļāfriku? Mums šīs valstis ir svarīgas, jo tās ar Latviju savieno jūras ceļi. Daudzi nezina, ka Alžīrija kā Latvijas eksporta partneris ir nevis simtajā vai simt četrdesmitajā, bet divdesmitajā vietā. Uz Ziemeļāfriku tiek eksportēta gan Liepājas metalurga produkcija, gan celtniecības materiāli un daudz kas cits. Pašlaik Ziemeļāfrikas valstis iegulda lielus līdzekļus infrastruktūrā. Tiek aizsākti daudzi publiski finansēti projekti, kuros ir iespējas piedalīties mūsu celtniekiem, kas tagad Latvijā ir palikuši bez darba. Turklāt mums ar šīm valstīm ieinteresētība sadarboties ir abpusēja.
– Kāpēc Latvijai ir svarīgi būt klāt klāt Eiropas drošības un sadarbības organizācijas samitā? Ko tas dod mums?
– Mēs esam piemirsuši, cik Eiropas drošības un sadarbības organizācija bija svarīga Latvijai, kad mēs cīnījāmies par Krievijas armijas izvešanu un kad veidojām savas pirmās demokrātiskās institūcijas.
Tolaik Latvijā bija EDSO birojs, kas uzraudzīja šos procesus. Tagad Latvija var savu pieredzi nodot tālāk.
EDSO – tā ir sadarbība drošības jautājumos gadrīz visā Eirāzijas kontinentā un sistēma, kas veido savstarpējās uzticēšanās potenciālu militāru konfliktu gadījumos. EDSO misija ir veicināt stabilitāti. Šajā samitā liels uzsvars tika likts uz enerģētisko drošību, uz ekonomisko tranzīta ceļu drošību.
Turklāt nevar aizmirst, ka EDSO vienmēr bijusi svarīga cilvēktiesību komponente. EDSO iestājas par cilvēktiesībām, par demokrātijas attīstību, par vēlēšanu novērošanu u.c. EDSO piedalās vēlēšanu novērošanā ne tikai tādēļ, lai informētu citas valstis par vēlēšanu norisi, vēlēšanu demokrātiskumu, bet arī lai palīdzētu uzlabot vēlēšanu sistēmu un organizāciju.
EDSO stabilizē telpu no Atlantijas okeāna līdz pat Klusajam okeānam. Protams, jau labu laiku liels EDSO izaicinājums ir atrisināt pašlaik iesaldētos konfliktus – kā Piedņestras, Kalnu Karabahas un Gruzijas. Taču tas ir ilgtermiņa izaicinājums. Radīt konfliktu ir viegli, bet pēc tam to atrisināt un garantēt stabilitāti pēc konflikta atrisināšanas jau ir grūti, un tas ir liels izaicinājums. Ja izvērtējam Balkānu pieredzi, tad redzams, ka tas ir iespējams.
– Ikvienam forumam ir redzamā daļa, kuru var skatīt TV translācijās, kuru var izlasīt noslēguma dokumentos, bet ir arī neredzamā daļa. Ar kuru valstu vadītājiem jums iznāca tikties foruma darba laikā?
– Forumā, uz kuru ir atbraukuši vairāki desmiti līderu, ir jāizmanto pilnīgi viss laiks. Te nav pieejams tas, ko sauc par brīvo laiku. Protams, mēs nekoncentrējamies tikai un vienīgi uz pieņemtajiem dokumentiem. Notika sarunas gan pusdienu un vakariņu laikā, gan pārtraukumos samitā. Viss laiks tiek izmantots sarunām. Ir oficiālas divpusējas sarunas delegāciju līmenī, kas ir garākas, un ir tiešās sarunas valstu vadītāju vai ārlietu ministru līmenī. Katra minūte tiek izmantota racionāli. Garo sarakstu nosaukt būtu grūti un varu teikt, ka parunāts tika ar visiem.
– 2. decembra sesiju samitā jau vadīja Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, jo Lietuva nākamgad uzņems EDSO prezidentūru. Kad Latvija varētu uzņemties EDSO prezidentūru?
– Nākamgad EDSO vada Lietuva. Pēc tam būs kārta Īrijai un Ukrainai. Prezidentūras sagatavošanas posms ilgst aptuveni piecus gadus. Latvija vēl nav pieteikusies, tāpēc tas ir tālākas nākotnes jautājums.