EDSO galotņu konferencē par enerģētisko drošību

© president.lv

Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma 1. decembrī Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstu vadītāji sapulcējās uz kopēju apspriedi Kazahstānas galvaspilsētā Astanā. EDSO izveidojās jau aukstā kara laikā – 1975. gadā, kad 35 valstis, ASV, Kanāda, PSRS un visas tā laika Eiropas valstis, vienojās par kopējiem līdzāspastāvēšanas principiem.

Pakāpeniski vairākām EDSO valstīm sadaloties (PSRS, Čehoslovākija, Dienvidslāvija), EDSO dalībvalstu skaits palielinājās līdz 56. Pašlaik tā ir vienīgā organizācija, kas apvieno visas Eiropas valstis un lielāko daļu Āzijas. Turklāt Astanas konferencē valstu vai valdību vadītāju līmenī bija pārstāvētas arī EDSO partnervalstis (Afganistāna, Turcija, Mongolija u.c.). Iepriekšējā EDSO galotņu konference notika 1999. gadā Stambulā (Turcijā). 2010. gada Astanas konferences mērķis, kā to formulēja Kazahstānas valsts prezidents Nursultans Nazarbajevs, ir iezīmēt aprises drošības kopienas izveidē EDSO telpā.

Tieši par to savā uzrunā Eiropas un Āzijas valstu līderiem izteicās arī Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers: "Latvija pilnībā atbalsta ambiciozā mērķa – drošības kopienas – izveidi EDSO telpā. Mēs esam pārliecināti, ka starptautiskā sadarbība, savstarpēja cieņa un demokrātisko vērtību ievērošana var pilnībā izskaust vardarbības lietošanu. To jau ir pierādījusi Eiropas Savienība un NATO. Mums ir jālieto tā pati pieeja, lai veicinātu stabilitātes un drošības izplatīšanos visā EDSO telpā."

Eiropas un bijušās PSRS telpā joprojām gruzd vairāki konflikti, kuru risināšanā Valdis Zatlers aicināja iesaistīt Eiropas drošības un sadarbības organizāciju: "EDSO telpā joprojām ir vairāki ilgstoši konflikti. Var teikt, ka uzticamība EDSO ir atkarīga no spējas šos konfliktus atrisināt. Tādēļ EDSO ir nepieciešama šīs organizācijas klātbūtne Gruzijā un Piedņestrā."

Nozīmīgs EDSO uzdevums ir arī demokrātijas vērtību un preses brīvības veicināšana Eiropā un Āzijā. EDSO faktiski ir vienīgā organizācija, ja neskaita ANO, kuras darba kārtībā ir jautājumi par vārda brīvību un preses dekriminalizāciju. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai šīs organizācijas uzdevumi nedublējas ar Eiropas Savienības vai citu straptautisko organizāciju uzdevumiem, EDSO pārstāve mediju brīvības jautājumos Dunja Mijatoviča atbildēja noliedzoši. Tieši EDSO ir unikāla iespēja veidot kopēju izpratni par vārda brīvības vērtībām gan Eiropas, gan Āzijas valstīs.

EDSO ir starpvalstu organizācija, kurai ir ietekme uz 56 valstīm, tieši šīs organizācijas darba kārtībā ir jautājumi gan par represijām pret žurnālistiem Centrālajā Āzijā, gan uzdevumi par preses dekriminalizāciju gan Austrumeiropā, gan arī Rietumeiropā.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais