Jaundžeikars: "Jāmazina SAB milzu vara"

Jaunajai Saeimai būtu jāmaina atsevišķas normas likumā Par valsts noslēpumu, jo tā pašreizējā redakcija pieļauj nepamatoti plašas pilnvaras Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kas tādējādi koncentrējis savās rokās lielu un nekontrolējamu varu, – tā uzskata bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Dzintars Jaundžeikars.

Lai gan pašreiz spēkā esošais likuma Par valsts noslēpumu 9. pants it kā liedz pieeju slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai, kura bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, faktiski tā esot tikai krāšņa fasāde. "Šajā pašā likumā tālāk melns uz balta ierakstīts, ka SAB direktors pēc saviem ieskatiem atsevišķos gadījumos tomēr var izsniegt pielaidi valsts noslēpumam kaut vai bijušajam VDK priekšsēdētājam. Turklāt nevienam nav tiesību pieprasīt SAB direktoram pamatot šādu varbūtēju lēmumu. Manā rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka šādu gadījumu varētu būt ne mazums," norādīja bijušais NDK priekšsēdētājs.

Arī 6. punkts būtu jāpārskata, jo tas esot izplūdis un pieļauj plašu interpretāciju. Tajā teikts, ka pielaide valsts noslēpumam var tikt liegta personai, "par kuru pārbaudes gaitā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju glabāt valsts noslēpumu". Dz. Jaundžeikars uzskata, ka šāda redakcija dod SAB direktoram vienpersonisku varu reāli ietekmēt visai valsts attīstībai kardināli svarīgus jautājumus. "SAB direktors šobrīd var novākt praktiski jebkuru augstu amatpersonu, kuras pienākumos ietilpst darbs ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, pat Valsts prezidentu ieskaitot – atliek vien apšaubīt uzticamību, atņemt izsniegto pielaidi, un viss – amatpersonai savs postenis ir jāatstāj, jo tā vairs nespēj pildīt savus pienākumus. Un arī šajā gadījumā SAB direktoram nevienas institūcijas priekšā savs lēmums nav jāskaidro," uzskata bijušais deputāts.

Situāciju caurspīdīgāku darītu NATO neklasificētā direktīvā izstrādāto kritēriju iekļaušana pašmāju likumā. Šajā direktīvā publiski un atklāti izklāstīti tie pamatprincipi, kas var kalpot par iemeslu pielaides liegšanai, un tādējādi vismaz būšot iespēja netieši vērtēt SAB vadītāja lēmumus un to pieņemšanas motīvus. "Kritēriji ir izstrādāti saprotami. Tad sabiedrība skaidri redzētu – jā, kāda uz amatu pretendējoša persona nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, jo nav atbildusi vienam vai otram punktam. Un nevienam nebūtu nekādu jautājumu. Pašlaik spēkā esošais likums pieļauj pārlieku lielu noslēpumainību ap SAB direktora nolemto, radot aizdomas par iespējami subjektīvu, nevienam nezināmu kritēriju piemērošanu, kas savukārt dod pamatu atsevišķos gadījumos meklēt un diemžēl arī saskatīt nevis SAB vadības rūpes par valsts noslēpuma glabāšanu, bet gan biroja reālu iejaukšanos valsts politiskās un pat ekonomiskās vides veidošanā. Tā ir ļoti liela vara, un tas ir bīstami, vēl jo vairāk, ja atceramies, ka SAB lēmumi praktiski nav pārsūdzami vai kā citādi izvērtējami. Pat ģenerālprokuroram adresēta sūdzība par SAB lemto tāpat atkal nonāk uz SAB direktora galda, kurš arī otrreiz var nemotivēti atstāt savu lēmumu spēkā, un ģenerālprokuroram nākas vien piekrist, neatkarīgi no sava viedokļa. Turklāt pats ģenerālprokurors taču ir saņēmis no SAB pielaidi un nepaklausības gadījumā var tikpat ātri šo pielaidi zaudēt," stāsta Dz. Jaundžeikars.

Viņš izteica cerību, ka jaunā NDK un priekšsēdētājs Gundars Daudze turpinās iepriekšējās Saeimas laikā uzsākto likumdošanas iniciatīvu pārvēršanu reālās likuma izmaiņās: "Es gribu ticēt, ka jaunajam priekšsēdētājam būs pietiekami stingrs mugurkauls.