Dombrovskis: vienošanās ar aizdevējiem jāpilda
Intervija ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība).
– Jūs man atgādināt tādu burvju mākslinieku, kas kā trušus no cepures velk ārā jaunus nodokļu un nodevu palielinājumus. Jūs to darāt ar pārliecību, ka tas ir pareizi, vai ar smagu sirdi – jo SVF liek?
– Jāatzīst, ka konsolidācijas pasākumi, ko mēs īstenojām gan 2009. gada, gan 2010. gada budžetā, nav patīkami. Šādu lēmumu pieņemšanas perspektīva taču 2009. gada pavasarī arī bija galvenais iemesls, kāpēc vara izrādījās nevienam nevajadzīga un nevienam negribējās īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Tagad mēs zinām, ka šī programma turpinās, un mēs izstrādājam 2011. gada budžetu. Manuprāt, budžeta projektā ir vairākas pozitīvi vērtējamas lietas – pirmkārt, jau tas, ka atbilstoši jaunākajām budžeta izpildes tendencēm un IKP 3. ceturkšņa datiem konsolidācijas apjoms ir mazāks, nekā tika prognozēts. Jo atbilstoši IKP 2. ceturkšņa datiem prognozētais konsolidācijas apjoms bija 350–395 miljoni latu, bet pašreiz konsolidācijas apjoms ir 280 miljoni latu. Atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes ir devusi savu pozitīvo ietekmi konsolidācijas apjoma mazināšanai.
– Jūsuprāt, nodokļu palielināšana nenožņaugs patēriņu nākamgad?
– Nodokļu palielināšana un izdevumu samazināšana, protams, iekšzemes patēriņu neveicinās. Ar to ir jārēķinās. Taču jautājums ir par budžeta deficītu. Vai mums ir tāds budžeta deficīts, kuru mēs varam atļauties? Un kurš to finansēs? Pasākumi, kurus mēs īstenojam, ir saistīti ar valsts finansiālās stabilitātes nodrošināšanu, un tas galu galā ir arī pamats valsts ekonomiskajai attīstībai. Ja nav finansiālās stabilitātes, tad par ekonomisko attīstību vispār nav ko runāt.
– Tas, ka valdība grasījās samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī līdz 0,5% no nomaksātā sociālā nodokļa pašreizējo 2% vietā, SVF vai tad nebija zināms jau krietni iepriekš? Pirms vēlēšanām? Valdības rīcība pēc SVF iebildumiem atkal liek domāt, cik spēcīgs ir banku lobijs Latvijā, jo 2. līmeņa pensiju uzkrājumi faktiski ir banku rīcībā esoši un apsaimniekoti līdzekļi, kuri lielā mērā iet secen Latvijas tautsaimniecībai.
– Neapšaubāmi, šajā visā ir iesaistījies arī banku lobijs – viņiem ir savas intereses. Jāatzīst, ka arī 2009. gada sākumā, kad mēs pieņēmām lēmumu par iemaksu 2. pensiju līmenī samazināšanu no 8 līdz 2%, mums bija ļoti smagas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem. Bet toreiz mums izdevās viņus pārliecināt. Šie pasākumi arī ir ņemti vērā, vērtējot budžeta deficītu un konsolidācijas apjomu. Arī šobrīd par iemaksu apjomu 2. pensiju līmenī turpinās diskusijas ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ja mēs runājam par iemaksu apjoma saglabāšanu 2% līmenī, tad tiešām nav runa par samazinājumu, bet mēs arī iemaksu nepalielinām, kā bija paredzēts. Saglabājot iemaksas 2% līmenī, ietaupījums ir 44,9 miljoni latu.
– Vai ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču jūs esat pārrunājis viņa nostāju, ka nodokļus paaugstināt nevajag?
– Ar Rimšēviča kungu mēs runājam regulāri. Taču vienmēr ir tā – ja kāds saka, ka kaut ko darīt nevajag, tad vajadzētu redzēt precīzu piedāvājumu, ko tad vajag darīt tā vietā. Turklāt Latvijas Banka jau neapšauba fiskālās konsolidācijas nepieciešamību.
– Viņš jums nepateica, ko piedāvā?
– Fiskālās konsolidācijas uzdevumu izstrāde ir Finanšu ministrijas un valdības uzdevums un pienākums. Ne no viena, ieskaitot Latvijas Banku, es neesmu redzējis detalizētus fiskālās konsolidācijas alternatīvus piedāvājumus.
– Kāpēc tomēr pirms vēlēšanām nerunājāt par vērienīgām nodokļu izmaiņām un palielinājumiem?
– Nevaru piekrist šādam uzstādījumam, jo pirms vēlēšanām publiskajā komunikācijā no manas puses nekad nav izskanējuši solījumi, ka nodokļi budžeta izstrādes gaitā būs neskarami. Kas attiecas uz PVN izmaiņām, tad vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēs, ko Finanšu ministrija prezentēja jau pavasarī, bija priekšlikums par visu samazināto PVN likmju atcelšanu. Par to notika diskusijas, tajā skaitā ļoti kvēlas diskusijas priekšvēlēšanu periodā. Tendence, kas iezīmējās toreiz, bija tāda, ka nozares, arī prese to skaitā, kurām bija samazinātā likme un kurām iezīmējās perspektīva pāriet uz pilno PVN likmi, ļoti aktīvi lobēja samazinātās likmes nepaaugstināšanu. Šobrīd valdības lēmums ir tāds, ka ieviešam PVN pilno likmi tikai elektroenerģijai un pārējās samazinātās likmes saglabājam (palielinot no 10 līdz 12%). Finanšu ministrijai tika prasīts piedāvāt šā lēmuma kompensējošos pasākumus, tāpēc tika pieņemts lēmums par PVN paaugstināšanu par vienu procentu no 21 uz 22%. Tas tikai daļēji sedz šo atteikšanos no PVN samazināto likmju atcelšanas.
– Manuprāt, ir visai nekorekti PVN pamatlikmes palielinājumu attaisnot ar samazinātās PVN likmes nozaru iebildumiem par savas likmes palielināšanu līdz pamatlikmei. Jūs labi zināt, ka vajadzīgos ieņēmumus no smagā situācijā esošās latviešu grāmatniecības un preses neizdotos iegūt, tāpat kā arī apkures PVN palielināšana uz pusi būtu mājsaimniecībām katastrofāla. Kāpēc jūs lietojat šādu argumentāciju?
– Konsolidācijas apjoms no samazinātās PVN likmes pacelšanas līdz pamatlikmei tika vērtēts ap 80 miljoniem latu. Savukārt viena procenta likmes PVN vispārējās likmes paaugstinājums dod 37 miljonus latu. Tā ka tiešām – kompensācija no PVN pamatlikmes paaugstināšanas ir tikai daļēja.
– Lemjot par izdevumu samazinājumiem, valdībā lielākās pozīcijas nez kāpēc krita uz jūsu koalīcijas partneru ZZS pārziņā esošajām ministrijām. Kā to skaidrojat?
– Samazinājumi ir skāruši visas nozares, un, manuprāt, nav korekti dalīt ZZS vai Vienotības pārziņā esošās ministrijas. Mēs tiešām esam maksimāli centušies pasargāt sociālo budžetu, kas arī ir ZZS pārziņā, ja vēlaties. Taču tas nozīmē lielākus samazinājumus valsts pamatbudžetā.
– Sarunas koalīcijā ar ZZS notika uz līdzvērtības pamatiem? Kāpēc no ZZS puses ir tādas kā mieles palikušas?
– Sarunas, protams, nebija vieglas, īpaši pirms valdības lēmuma pieņemšanas. Ne velti pirms tam notika septiņu stundu ilga koalīcijas padomes sēde. Taču mēs vienojāmies. Un tas ir galvenais.
– Turpmāko sadarbību tas neietekmēs?
– Kas attiecas uz budžeta konsolidāciju – nevienam jau negribas mazināt izdevumus. Taču ZZS arī apzinās situācijas nopietnību un nepieciešamību mazināt budžeta deficītu.
– Kas tad notika ar veselības aprūpes budžetu? Kad ZZS uzņēmās veselības ministra amatu, tad tas tika darīts ar nosacījumu, ka netiks samazināts finansējums veselības aprūpei. Bet tagad ir ziņas par to, ka veselības aprūpei finansējums tiks mazināts par 12,5 miljoniem. Ja ministrs būtu no Vienotības, būtu citādi?
– Domāju, ka tā būtu bijis arī, ja ministrs būtu no Vienotības. Man tiešām debates par ZZS un Vienotības domstarpībām par budžetu šķiet mākslīgi sakonstruētas.
Un no veselības ministra amata kandidātiem tiešām nav bijušas ultimatīvas prasības par finansējuma nesamazināšanu. Turklāt, ja runā par šiem 12,5 miljoniem, tad lielā mērā ir runa par stacionēšanas slimnīcās skaita izmaiņām un šīs izmaiņas nevar uzskatīt par tiešu veselības aprūpes budžeta samazinājumu.
– Uz kā rēķina varētu samazināties stacionēšanās slimnīcās? Tauta kļūs veselāka?
– Ja mēs aplūkojam strukturālās reformas veselības aprūpē, tad tās ir bijušas vērstas uz to, lai lielāku uzsvaru liktu uz ambulatoro aprūpi un mazāku uz stacionāro. Tāpat kā tas ir visā pasaulē.
– Jā, bet prognoze, ka Latvijā tas varētu notikt sekmīgi, nepiepildījās.
– Tad parunājam par skaitļiem. 2009. gadā bija 390 tūkstoši pacientu slimnīcās. 2010. gada prognoze ir aptuveni 330 tūkstoši pacientu. Prognoze nākamajam gadam ir 305 tūkstoši. Nevis 190 tūkstoši pacientu, kā to savulaik bija ieplānojusi Veselības ministrija, kas tiešām bija pilnīgi aplama prognoze, un kādēļ mums tiešām šā gada augustā vajadzēja piešķirt slimnīcām papildu finansējumu. Nākamā gada prognoze, manuprāt, ir ļoti reālistiska.
– Starp citu, jūs pieļaujat, ka Saeima varētu izdarīt korekcijas nodokļu izmaiņu plānos? Varbūt tad jūs varētu atviegloti uzelpot un teikt SVF – nu, redziet, mēs gribējām, bet parlaments lēma citādi. Šāds arguments uz viņiem iedarbotos?
– Vienošanās par konsolidācijas pasākumiem un apjomu ar starptautiskajiem aizdevējiem pamatā ir panākta, notiek tikai diskusijas par atsevišķiem pasākumiem, no kuriem smagākais jautājums ir par otro pensiju līmeni. Ir skaidrs, ka vienošanās ar aizdevējiem jāpilda. Neviens te neņems vērā kaut kādus manevrus starp valdību un Saeimu. Aizdevēju kritērijs būs viens – programma tiek pildīta vai netiek pildīta.
– Budžetam ir jābūt tieši tādam, kādu to piedāvā valdība?
– Maksimāli tuvu tam, kādu to paredz vienošanās ar aizdevējiem. Protams, Saeimā budžetā vienmēr tiek ieviestas kādas korekcijas. Neatceros nevienu budžetu, kurš būtu pieņemts viens pret vienu, kā valdība lēmusi. Bet Saeimas korekcijas nedrīkst mainīt konsolidācijas apjomu, un vēl vairāki citi svarīgi parametri – makroekonomiskais scenārijs, uz to balstītās ieņēmumu prognozes utt.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"