Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nolēmis izsludināt Saeimā atkārtoti pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Šā gada 12.martā Valsts prezidents, nosūtot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 4.martā Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, norādīja uz riskiem, kas varētu rasties pēc likuma spēkā stāšanās saistībā ar valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanu.
Saeima, caurlūkojot augstāk minēto likumu 22.aprīlī, veica tajā vairākus papildinājumus, tostarp ar mērķi mazināt iepriekš norādītos riskus. Saeimā pieņemto grozījumu 23.pants paredz pagarināt uzturēšanās atļauju pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanas un atbilžu sniegšanas termiņus no trīsdesmit uz deviņdesmit dienām, tādējādi dodot iespēju attiecīgajiem dienestiem veikt nepieciešamās pārbaudes trīs reizes ilgākā laika periodā nekā tas ir bijis līdz šim.
Savukārt tiesību norma, kas paredz, ka darījumu summas samaksai par nekustamā īpašuma iegādi ir jābūt veiktai bezskaidras naudas norēķinu veidā, nodrošinās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, tostarp attiecībā uz uzturēšanās atļauju pieprasītāju rīcībā esošo finanšu līdzekļu izcelsmes kontroli, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu identificēšanu, uzskata prezidents.
Ievērojot Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas kompetenci saistībā ar pārbaužu veikšanu par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī to, ka minēto iestāžu darbinieki piedalījās augstāk minētā likuma pilnveidošanā tā caurlūkošanas procesā Saeimā, Valsts prezidenta kanceleja lūdza šīm iestādēm sniegt viedokli, vai atkārtoti caurlūkotā likuma grozījumu redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa.
Atbildot uz minēto Valsts prezidenta kancelejas lūgumu, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš ir snieguši pozitīvu vērtējumu par likuma izmaiņām.
Drošības policijas priekšnieks ir informējis Valsts prezidenta kanceleju, ka pieņemtā likuma redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa. Savukārt Satversmes aizsardzības biroja direktors savā atbildē Valsts prezidenta kancelejai ir norādījis, ka likumdevēja veiktie grozījumu papildinājumi, proti, deviņdesmit dienu pārbaudes ilguma noteikšana termiņuzturēšanās atļaujas pieprasītājam, prasība darījuma summas samaksu veikt bezskaidras naudas norēķinu veidā, deleģējums Ministru kabinetam ne retāk kā vienu reizi gadā izvērtēt Imigrācijas likuma paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu, rezultātiem un ietekmi uz Latvijas sabiedrības attīstību, mazinās iespējamo papildus apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Attiecībā uz nepieciešamību veikt iepriekš minēto Imigrācijas likuma grozījumu makroekonomiskās ietekmes analīzi, kā arī izvērtēt to ietekmi uz Latvijas valsts budžetu, sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā, izvērstu makroekonomiskās ietekmes analīzi attiecīgās Saeimas komisijas nav sniegušas, atzīst prezidenta pārstāvji. Taču Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniedza analīzi par augstāk minēto likuma grozījumu iespējamo ietekmi uz valsts budžetu.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc tikšanās ar drošības iestāžu pārstāvjiem secināja, ka papildus valsts budžeta līdzekļi šo iestāžu darbības nodrošināšanai nav nepieciešami.
Lai arī norādītā likuma grozījumu ietekme uz tautsaimniecību kopumā minētajās komisijās tika apspriesta, tomēr sīkāk netika analizēta to ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, nekustamā īpašuma vērtību līmeņa izmaiņām un to ietekmi uz īpašuma kadastra vērtību noteikšanu, pamatojoties uz kuru tiek noteiktas nekustamā īpašuma un mājokļa nodokļa likmes. Tāpat būtu jāvērtē arī iepriekš norādītā ietekme uz situāciju banku sektorā un mājsaimniecību kredītsaistību problēmām, kas ir cieši saistītas ar situāciju nekustamā īpašuma tirgū, uzsver prezidents.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtajām ziņām lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apmēra - attiecīgi 81,4% un 88,5% - ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu. Pasliktinoties kredītu kvalitātei, bankas ir spiestas veidot lielus uzkrājumus nedrošiem kredītiem. Kopš 2009.gada sākuma uzkrājumu jeb kredītu vērtības samazināšanās zaudējumu apmērs ir pieaudzis četras reizes. Tas savukārt ietekmē banku kreditēšanas politiku attiecībā uz uzņēmējdarbību un tautsaimniecībai svarīgu projektu atbalstīšanu.
Valsts prezidents norāda, ka, caurlūkojot likumu, Saeima ir papildinājusi Imigrācijas likuma 38.pantu ar otro daļu, kas paredz Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā izvērtēt Imigrācijas likumā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un iesniegt par to ziņojumu Saeimai.
Šī tiesību norma esot ļoti svarīga tieši tāpēc, ka tā došot iespēju regulāri pārliecināties par grozījumu Imigrācijas likumā un tajā ietverto, plaši apspriesto tiesību normu makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā, investīciju piesaistes apjomiem un izmaiņām migrācijas kopējā ainā, jo pretējā gadījumā jebkuri argumenti par minētā likuma pozitīvu vai negatīvu ietekmi šobrīd ir pieņēmumi.
Noslēgumā Valsts prezidents atzīmē, ka Imigrācijas likuma 23.pants nosaka ārzemnieka tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nevis garantē tiesības šādu atļauju saņemt.
Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 3. un 5.punkts noteic, ka jebkurš ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus ir derīga veselības apdrošināšanas polise un ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot.
Savukārt Imigrācijas likuma 35.pants noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas, vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju u.c. gadījumos. Imigrācijas likuma 22.panta otrā daļa noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu.
Tas nozīmē, ka vismaz vienu reizi gadā tiek veikta pārbaude, vai joprojām pastāv tie apstākļi, pamatojoties uz kuriem termiņuzturēšanās atļauja tika izsniegta.
LETA jau ziņoja, ka Saeima, atkārtoti caurlūkojot galīgajā lasījumā grozījumus Imigrācijas likumā, mainīja nosacījumus par termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, tādējādi nosakot, ka uz pieciem gadiem šādas atļaujas tiks izsniegtas, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu.
Saeimas iepriekš pieņemtā norma paredzēja, ka nodokļos būtu jānomaksā 10 000 latu un kapitālsabiedrībā jānodarbina ne mazāk kā pieci darbinieki. Deputāti nolēma mainīt minēto normu, jo ir grūti pārbaudīt, cik darbinieku tiek nodarbināts reāli, un par būtiskāko atskaiti tiks ņemti vērā nomaksātie nodokļi.
Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs saņemt persona, kura ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.