Parex bankai pēc restrukturizācijas paslepus plāno maksātnespēju

Pēc AS Parex banka plānotās restrukturizācijas un labās bankas nodalīšanas pārpalikušajai kredītiestādes daļai paslepus tiek plānota maksātnespēja, kas, visticamāk, iestāsies jau pēc diviem gadiem – tas izriet no slepenībā turētajiem Parex bankas restrukturizācijas priekšlikumiem, kas apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Turklāt, neraugoties uz valdības pārstāvju optimistiskajiem apgalvojumiem, starptautiskais konsultants Nomura International konfidenciālajā ziņojumā skaidri atzinis – pašlaik nav neviena kaut cik reāla pircēja arī no Parex atdalāmajai labajai bankai.

Paslepu plāns – likvidēt

Kā izriet no Baltic Screen rīcībā nonākušā restrukturizācijas priekšlikumu apraksta un valdībai sniegtajiem Nomura pārskatiem par pašlaik valsts īpašumā esošās Parex bankas restrukturizāciju, starptautiskais konsultants valdībai skaidri norādījis, ka pēc labās bankas nodalīšanas AS Parex banka kapitāls jau 2015. gadā kļūs negatīvs.

"Kapitāls 2015. gadā kļūst negatīvs, jo kopējie zaudējumi pārsniedz sākotnējo 118 miljonu latu kapitālu iepretim 2012. gadam, ņemot vērā iepriekšējos pieņēmumus, ka Valsts kasei pirms 2015. gada netiek veiktas atmaksas," teikts valdības sēdē izskatītajā Nomura atzinumā. Tas savukārt nozīmē, ka jau 2012. vai, vēlākais, 2013. gadā bankas kapitāls neatbildīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīviem un banka būs jāpasludina par maksātnespējīgu.

Neraugoties uz to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes paraksts ir atrodams uz Ministru kabineta sēdes protokola, kurā fiksēta piekrišana minētajam restrukturizācijas variantam, komisijas vadība aizvadītajā nedēļā kategoriski atteicās komentēt šo bankas restrukturizācijas priekšlikumu. "Lielākā daļa jautājumu būtu kolēģiem citās iestādēs," – tas bija viss, ko paziņoja komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Kaut gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis oficiāli apliecina, ka Ministru kabineta izveidotajā darba grupā, kura "dokumentus ir izskatījusi un atbalstījusi tālākai virzībai", ir "pārstāvēti visi atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu vadītāji, ieskaitot Finanšu ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju", FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece pat mēģināja apgalvot – jautājumi esot uzdodami tikai un vienīgi Privatizācijas aģentūrai.

Arī Einara Repšes vadītā Finanšu ministrija, kuras administrācijas vadītājs Ilgonis Gaugers vīzējis minēto dokumentu paketi, un Artura Granta vadītā Privatizācijas aģentūra, uz kuru FKTK pārstāve norādīja kā uz atbildīgo restrukturizācijas plāna izstrādātāju, nedēļas laikā nesniedza nekādu skaidrojumu par paslepus plānoto sliktās Parex bankas maksātnespēju un likvidāciju tuvākajos gados.

Amatpersonas mēģina klusēt

Tāpat ne J. Brazovskis un I. Krūmane, ne Finanšu ministrijas un Privatizācijas aģentūras vadītāji nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai tiešām viņi ir bez iebildumiem akceptējuši Nomura plānu, no kura izriet, ka uz 2017. gadu Parex bankas subordinētā kapitāla īpašnieki neatgūs ne santīma: kā norāda banku eksperti, to faktiski iespējams izdarīt tikai vienā veidā – virzot banku uz likvidāciju.

Tas savukārt nozīmē: ja sliktā Parex banka tiks likvidēta un subordinētā kapitāla īpašnieki – bijušie bankas lielie akcionāri – atbilstoši plānam pilnībā zaudēs šo kapitālu (vairāk nekā 52 miljonus latu), vienlaikus tiks zaudēts arī viss sliktās bankas akciju kapitāls aptuveni 100 miljonu latu vērtībā, no kura 70% pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā.

Ministru prezidents V. Dombrovskis bija vienīgā no atbildīgajām amatpersonām, kas sniedza atbildi uz jautājumu, vai tiešām viņš ir akceptējis Nomura plānu, no kura izriet, ka 2015. gadā sliktās bankas kapitāls kļūs negatīvs, kas nozīmē, ka jau ap 2012. gadu tas neatbildīs FKTK normatīviem un banka tiks slēgta.

Tiesa, arī šī atbilde bija ļoti izvairīga – premjers tikai atkārtoja jau iepriekš valdības daudzkārt pausto, ka "restrukturizācijas plāna ieviešanas mērķis ir nodrošināt stabilu bankas turpmāko finanšu situāciju" un ka pārpalikusī "risinājuma banka" būs "patstāvīga un finansiāli stabila vienība, fokusējoties uz pārņemto aktīvu pārvaldīšanu un pārdošanu, laika gaitā atmaksājot kreditoru ieguldījumus".

Secinājumu, ka ap 2012. gadu Parex banka ar tajā pārpalikušo valsts kapitālu tiks likvidēta, V. Dombrovskis ne noliedza, ne apstiprināja. Arī no skaidras atbildes uz jautājumu, vai tiešām viņš akceptējis Nomura prezentāciju, no kuras izriet, ka uz 2017. gadu subordinētā kapitāla īpašnieki neatgūs ne santīma, kas reāli iespējams tikai bankas likvidēšanas gadījumā, premjers izvairījās, tā vietā vienīgi atkārtojot, ka "esošā Parex banka būs patstāvīga un finansiāli stabila vienība".

Savukārt kāds no Parex bankas pašreizējiem augstākā līmeņa darbiniekiem Baltic Screen norādīja uz faktu, ka, cenšoties nepieļaut Kredītiestāžu likuma 27. pantā noteikto licences anulēšanas iemeslu iestāšanos, sliktās bankas darbinieki cita starpā būs spiesti sasteigti realizēt aktīvus: lai sindicēto kredītu atmaksai varētu iegūt sākotnēji nepieciešamos 80 miljonus latu, reāli pašreizējos tirgus apstākļos būs jāizpārdod vismaz divreiz vairāk aktīvu.

"Līdztekus sindicētā kredīta atmaksai sliktajai bankai, uz kuru attiecas jebkurai bankai noteiktās pietiekami specifiskās normatīvo aktu prasības, būs tekošie izdevumi – darbinieku algas, telpu īres, tehniskais aprīkojums, izdevumi, kas saistīti ar pārņemto īpašumu apsaimniekošanu un tiesāšanos, kas savukārt prasīs vēl citu aktīvu sasteigtu realizāciju," skaidroja bankas pārstāvis. Tas nozīmē, ka valstij izdosies atgūt vēl mazāk līdzekļu, nekā domāts iepriekš, savukārt bankas likvidācijas gadījumā milzīgas summas pelnīs likvidators un saistītās personas, savukārt valsts atkal paliks zaudētājos.

Gan Finanšu ministrijai, gan Privatizācijas aģentūrai neatbildami izrādījās arī vairāki citi jautājumi saistībā ar valdības atbalstīto Parex restrukturizācijas priekšlikumu. Ne E. Repšes, ne A. Granta vadītās institūcijas nespēja atbildēt uz jautājumu, vai kāds – un ja jā, tad kas tieši – ir veicis aprēķinus par to, cik izmaksās jaunās labās bankas izveide tīri operacionālā aspektā – jau sākot ar programmnodrošinājumu, bankas sistēmu utt. (Banku eksperti šīs izmaksas pašreizējos apstākļos lēš desmitu miljonu latu apmērā.)

Abas institūcijas nespēja sniegt atbildi arī uz jautājumiem saistībā ar noslepenoto valdības dokumentu detaļām – vai atbilstoši valdības lemtajam tiešām ir sagatavots priekšlikums AS Parex banka akciju pārdošanai, kā tas noteikts jau valdības 19. janvāra sēdes lēmumā, un vai vispār ir sagatavots detalizēts AS Parex banka restrukturizācijas procesa īstenošanas apraksts, kura nepieciešamība arī pieminēta valdības noslepenotajos dokumentos.

Nomura: pircēju patiesībā nav

Visbeidzot pagaidām gan E. Repše un Finanšu ministrija, gan FKTK un I. Krūmane ar J. Brazovski, gan Privatizācijas aģentūra kategoriski nevēlas komentēt restrukturizācijas konsultanta Nomura International dokumentu paketē atrodamo reālās situācijas izvērtējumu saistībā ar labās bankas pircēju meklēšanu. Uz jautājumiem, vai tiešām Finanšu ministrijai ir bail sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem par Parex, E. Repše atbildēja ar īsziņu: "Atvainojiet, kas Jūs tāds būtu?!"

No līdz šim noslepenotās restrukturizācijas priekšlikumu paketes izriet, ka pretēji līdzšinējiem amatpersonu izteikumiem ne no vienas kredītiestādes vai finanšu grupas nav saņemts skaidrs un pārliecinošs vēstījums par interesi iegādāties no Parex bankas atdalāmo labo banku. "Daži spēlētāji izrāda maigu interesi," – tas ir viss, ko saistībā ar bankas restrukturizāciju Ministru kabinetam spējis ziņot restrukturizācijas konsultants.

Turklāt Nomura dokumentu paketē "pašreizējā potenciālo pircēju visumā" kā iespējamākie pircēji nosauktas finanšu struktūras, kas lielākoties pietiekami skaidri paziņojušas par savu neieinteresētību.

Kā "stratēģiski nozīmīgie" pircēji nosaukta Nordea banka, kas patiesībā jau paziņojusi par to, ka to neinteresē bankas iegāde, un DnB NORD banka kopā ar DnB NOR – turklāt kā nopietnākais iemesls, kāpēc tā uzskatāma par Parex daļas pircēju, nosaukta... DnB NORD interese par banku 2007. gadā, vairāk nekā gadu pirms Parex krīzes. Savukārt kā "stratēģiski pievilcīgs" pircējs nosaukta Alfa banka, kuras vadība jau vairākkārt publiski paziņojusi par nevēlēšanos iegādāties Parex banku, bet "oportūnistiskas intereses" klasē nosaukti vārdā neminēti "finanšu investori".

Šīs neskaidrības tomēr nav traucējušas valdībai atbalstīt Nomura un Privatizācijas aģentūras izstrādāto Parex restrukturizācijas priekšlikumu, un valdības sēdes dokumentu paketē nav atrodams, ka iebildumus būtu izteicis kāds ministrs vai FKTK pārstāvis. Tiesa, ne I. Krūmane, ne J. Brazovskis tāpat kā citas atbildīgās amatpersonas nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai tiešām visa interese, kas izteikta par labās bankas pirkšanu, ir atspoguļota Nomura valdības sēdē sniegtajā prezentācijā ar raksturojumu "tomēr daži spēlētāji izrāda maigu interesi".

Vienīgi V. Dombrovskis ar savas preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību sniedza atbildi uz šo jautājumu, apgalvojot, ka "bankas iespējamo pircēju interese ir daudz plašāka, nekā tas iekļauts Nomuras prezentācijā, informācijas publiskošanu ierobežo ar iespējamiem pircējiem noslēgtās konfidencialitātes vienošanās, kas ir spēkā līdz lēmuma pieņemšanai" un ka "lēmums par bankas restrukturizācijas modeli ir veicinājis investoru interesi". Nekāds faktoloģisks apstiprinājums šiem apgalvojumiem jau tradicionāli netika sniegts.

Pilna slepenā Parex bankas restrukturizācijas dokumentu pakete apskatāma interneta vietnē www.neliesi.lv.