Tautas partijas līderis Andris Šķēle skaidro savu un partijas politiku un lēmumu par aiziešanu opozīcijā, kā arī turpmākās politiskās izredzes.
– Jūs, protams, teiksiet, ka TP izdarīja pareizi, aizejot no valdības. Bet kas gan liek tā domāt citiem? Kas liecina, ka jūs ar savu lēmumu pārliecinājāt sabiedrību, ka esat rīkojušies valstiski?
– Varbūt tam vēl vajadzīgs laiks. Tomēr cilvēki, kuri regulāri seko politikai, noteikti izprot situāciju, redzot, ka Tautas partija ilgstoši nevar īstenot savu politiku, paliekot valdībā. Piemēram – daži jautājumi. Valsts pārvaldes reforma – tika iesaukta par Zalāna plānu un norakta; automašīnu nodoklis – TP bija cits skatījums par vienkāršotu, sabiedrībai akceptējamu maksājumu – tika noraidīts. Trešā lieta – PVN samazināšana viesnīcām – tika vienas apspriedes līmenī vilcināta pusotru mēnesi. Un tās nebūt nebija vienīgās sabradātās un novilcinātās TP iniciatīvas. Skaidri redzams, ka valdība nav gatava saprātīgi risināt konkrētas problēmas. Tā turas uz iespējas starptautiski aizņemties milzīgus finanšu līdzekļus, kuri tiek uzkrauti kā parāds valstij un tautai, un hipnotizē tautu ar vārdiem: guliet mierīgi, mēs darbojamies. Diemžēl šī darbošanās bieži ir tikai darbības imitācija.
– Pēc aiziešanas no valdības TP bija atkritēji. Tātad ne visi jums piekrita.
– Es piedalījos frakcijas sēdē, kur tika pieņemts lēmums. Visi bija ļoti noteiktās pozīcijās, ka jāiet prom, tikai viens partijas biedrs atturējās. Bijām vienisprātis, ka partijai svarīgākais ir nevis amatus saglabāt un pirms vēlēšanām braukāt, lai lentītes grieztu, un izliktos, cik viss ir labi, bet gan būt godīgiem un, galvenais – brīviem, Dombrovska, Repšes vai vēl kāda uzliktu politisku žņaugu nesaistītiem sava politiskā piedāvājuma definēšanā un virzīšanā. Jo TP un Dombrovska viedokļi par situāciju valstī atšķiras. Viņš priecājas, ka stāvoklis stabilizējas, kurpretī mēs sakām: "Stāvoklis patiešām ir stabils, bet tikai tāpēc, ka pacients ir stabilā komā." Valsts komā, un viss ir labi? Jā, ir cilvēki, kas pameta partiju. Starp tiem ir arī tādi, kas darīja to tāpēc, ka TP pārāk ilgi bija samierinājusies ar notiekošo koalīcijā. Paldies viņiem par līdzšinējo sadarbību. Bet mēs sakām divtik paldies tiem, kas stājas partijā šodien, kad esam opozīcijā.
– Tādi ir?
– Jā. TP nav partija uz papīra, tajā ir aktīvi biedri.
– Daudzi tomēr aizgāja.
– Es neteiktu, ka daudzi. Pēc kongresa notika TP biedru pārreģistrācija, un 80% cilvēku palika partijā.
– Daudzi nozīmīgi biedri nepārreģistrējās. Gundars Bērziņš, piemēram.
– Tā ir viņa izvēle.
– Jūs jutāties valdošajā koalīcijā pazemots no JL politiķu puses?
– Varbūt kādam no malas tā varētu šķist. Manuprāt, Ministru prezidents līdz galam neizprata premjera lomu un atbildību koalīcijā, to, ka premjers nav tikai partneru viedokļu uzklausītājs un fiksētājs, bet gan vadošais politiķis valdībā, vadošais ministrs. Premjers pirmām kārtām atbild par koalīcijas efektivitāti. Un tā bija arī lieta, ko TP gribēja sagaidīt no viņa – koalīcijas efektivitāti. Taču tā vietā premjera reakcija bija veiksmīga slēpšanās aiz vārdiem: "mēs glābjam valsti". Faktiski to tālāk apkraujot ar jauniem parādiem. Lai gan tos atdot tuvākā nākotnē ir bezcerīgi, nav ko sapņot. Un kāpēc, kā vārdā? Neefektīvas valdības, neefektīvas lēmumu pieņemšanas dēļ. Liekas, ka JL saskatīja TP piedāvājumu efektivitātes celšanā kā politisku problēmu sev un savai partijai, nevis kā daļu no risinājuma valsts grūtību pārvarēšanai. Vai TP kāds mēģināja aizskart? Mēģināja, kā nu bez tā. Taču paviegla politiskā retorika, pat lai cik sulīga un aizskaroša tā būtu, parāda tik to, ka citu argumentu pret oponentiem nav. Tātad – atsedz tukšumu.
– Vai jūs aizgājāt arī tādēļ, lai parādītu Dombrovskim, ka nu viss, vieglās dienas beigušās, tagad nāksies politiski lavierēt? Jūs viņu mēģināt politiski rūdīt?
– Nē, tā nav. TP ir darbi, kurus tā ir deklarējusi un kurus plāno realizēt parlamentārā līmenī. Reālais rīcības centrs šobrīd ir pārvietojies uz parlamentu, un es ceru, ka mēs gūsim atbalstu saviem priekšlikumiem. To, ko mēs atbalstījām valdībā, par tiem pašiem jautājumiem mēs iestāsimies Saeimā.
– Vai taktika, ko jūs esat izvēlējušies, uzlabo jūsu izredzes vēlēšanās?
– Tik izšķirošā un ekonomiski smagā situācijā, kāda mūsu valstī ir šobrīd, vēlēšanu rezultāts kā tāds nedrīkstētu būt neviena politiska spēka pašmērķis.
– Pirmsvēlēšanu periodā sabiedrība vēlas dzirdēt tos, kuri saka, ka viss būs labi, nevis jūs, kas saka, ka viss ir briesmīgi un tūliņ labi nevar būt. Tāpēc arī tā labāk ieklausās Dombrovskī nekā jūsu teiktajā.
– Jā, bet svarīgi saprast arī to, ar kādām metodēm Dombrovskis to panāk. Pirms pašvaldību vēlēšanām viņš apgalvoja, ka pensijas nesamazinās. Atcerēsimies, Mareks Segliņš toreiz jautāja Ministru prezidentam, ka dzirdēts runājam par pensiju samazināšanas plāniem. Ministru prezidents toreiz, acīs skatīdamies, apgalvoja, ka tādu plānu nav. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām koalīcijas partiju vadītāji saņēma steidzamu aicinājumu ierasties sapulcē, kurā bija iekļauts jautājums par steidzamu, kā vēlāk izrādījās – nelikumīgu, pensiju samazināšanu.
– Tātad tagad jūs izvēlaties tādu pašu priekšvēlēšanu taktiku kā pirms pašvaldību vēlēšanām? Aicināt iesniegt Saeimā budžetu līdz 1. septembrim, lai pirms vēlēšanām būtu skaidrs, kā tad griezīs tos 400 miljonus? Un tādējādi neļautu valdībai sameloties?
Tā jūs cerat pārliecināt sabiedrību, ka jums ir taisnība? TP bija salīdzinoši vājš rezultāts pašvaldību vēlēšanās.
– Nepiekrītu, ka tādu rezultātu var uzskatīt par vāju. Valstī mēs palikām otrie aiz ZZS. Tikai Rīgā mums nebija labs rezultāts, bet tas neizbrīna. Taču, ja Dombrovskis pirms vēlēšanām nebūtu melojis par pensijām, tad pašvaldību vēlēšanu rezultāti valstī kopumā būtu bijuši pavisam citādi. Jo cilvēki tika apmānīti. Vēlēšanu rezultātus JL gļēvulīgi nopirka par noklusētu plānu un nodomu cenu.
Mēs negribētu, lai pirms nākamajām vēlēšanām cilvēki atkal tiktu mānīti. Mēs gribam, lai visi politiskie spēki spēlē ar atklātām kārtīm.TP nesniegs tādus priekšlikumus budžetam, kas radītu fiskālas problēmas. Nē. To mēģina mums piedēvēt. Bet tas nenotiks – mēs sniegsim tikai tādus priekšlikumus, kas ar efektivitātes palielināšanu dos vairāk naudas budžetam, kā, piemēram, ar jau pieņemto PVN samazināšanu viesnīcām.
– Cik ilgi izdosies noturēties Dombrovska valdībai?
– TP nesniegs demisijas priekšlikumus un neatbalstīs Dombrovska demisiju, ja būs tādi pieprasījumi. Mēs saprotam priekšvēlēšanu karstumu, bet ticam, ka Latvija ar strādājošu valdību var sasniegt vairāk nekā ar demisionējušu valdību un saskaldītu parlamentu.
– Tad jums ir jāvienojas ar citām opozīcijas partijām.
– Mēs to darām.
– Esat runājis ar Aināru Šleseru?
– Jā, protams.
– Kāda ir jūsu pozīcija, vai LPP/LC ir jāpievienojas Dombrovska valdībai?
– Mēs negrasāmies Šlesera kungam ar kolēģiem norādīt, kāds lēmums viņiem jāpieņem.
Bet mūsu priekšlikumi valsts situācijas uzlabošanai ir visiem zināmi, tie ir publicēti mūsu mājas lapā, par tiem, es ceru, mēs ar Šlesera kungu varēsim vienoties. Neredzu nevienu priekšlikumu, kas no tiem nevarētu būt pieņemams arī Šlesera kunga vadītajai partijai.
Tāpēc arī atļāvos kādā TV raidījumā izteikt pieļāvumu, ka, iespējams, TP, esot opozīcijā, būs vieglāk sastrādāties ar Ministru prezidentu, nekā pozīcijā esot. Jo Dombrovska kungam, esot gan Vienotības, gan ZZS spīlēs, tagad nāksies darboties citos apstākļos, kur nepietiks tikai ar maigu izskatu un mierīgu balss tembru. Iespējams, ka jaunajā situācijā mēs viņam jautājumos, kas prasa neatliekamu rīcību, būsim pat labāks atbalsts, nekā koalīcijā esot.
TP pozīcija valstiskos jautājumos būs ļoti pragmatiska. Esmu aizsūtījis vēstules gan Starptautiskajam Valūtas fondam, gan Eiropas Komisijai, kurās ir izskaidrota TP pozīcija aiziešanai no valdības. Man bija svarīgi, lai par TP neizplata politiskus melus.
– Vai Šleseram, izdodoties kaut kādā mērā nodiktēt Dombrovskim savu darba kārtību, kaut vai ar lēmuma paziņošanu 12. aprīlī un izvirzot vēl citus jautājumus, nav izdevies tā kā pakāpties uz jūsu pleciem?
– Te nav runa par jebkādu politisku greizsirdību. Es domāju, ka nu Šlesera kungs vienkārši var uzskatāmi novērtēt atšķirību starp visu to rūgtumu, rupjo stilu, nekoleģialitāti, kas pret viņu līdz šim bija vērsta no Jaunā laika puses, un pēkšņo atturību komentāros, draudzīgo attieksmi un sadarbības kāri, kas kā atklāsme nākusi pār šo pašu partiju līdz ar situācijas maiņu valdībā. Šobrīd viņš, domāju, gūst morālu gandarījumu. Redz, kā var mainīties viedoklis par Šleseru! Pirms dažām dienām viens viedoklis par cilvēku, bet nu – pilnīgi cits!
– Politikā taču ir tikai intereses, kā zināms.
– Žēl, jo tas ir tik lēti... Bet TP bija jāpierāda, ka mēs spējam lauzt šobrīd izveidojušos piezemētos politiskās uzvedības kanonus.
Jo – ko tikai nemēģināja teikt – ka mēs nekad neiesim prom no valdības, jo zaudēsim siltās vietas, kādi tik tur valsts iepirkumi vēl nav notikuši, kādi tur projekti nav realizēti... Pilnīgas muļķības. Ja mums un valdošās koalīcijas partijām būtiski atšķiras viedokļi par valsts attīstību – mēs varam aiziet. Faktiski – tas ir pat mūsu pienākums. Godīgi un skaidri pasakot, ko domājam. Mēs domājam par Latvijas ilgtermiņa interesēm.
– Vai tas, ka LPP/LC un Saskaņas centrs līdzīgi kā TP runā par ministriju reorganizācijas un likvidācijas plāniem, liecina, ka jūs esat vienojušies par kopīgu taktiku?
– Neesam vienojušies. Bet gribētu vienoties. Jo TP plāns atšķiras no Šlesera un Urbanoviča priekšlikuma. Ar to, ka mēs rosinām pieņemt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, lai varētu efektīvāk strādāt pie nākamā budžeta, bet šie grozījumi stātos spēkā tikai novembrī, tātad pēc vēlēšanām. Tas iezīmētu budžeta vektoru – pa kādām sliedēm jāiet. Šis jautājums ir principiāls, bet tam nav sakara ar šā brīža valdības sastāvu. Tam ir saistība ar nākamā gada budžetu. Es saprotu, ka Urbanoviča un Šlesera priekšlikums ir bez atrunas par stāšanos spēkā pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas, līdz ar to tas var tikt uztverts kā mēģinājums torpedēt valdību. Es mēģināšu pārliecināt šos partiju vadītājus par to, ka valdības reorganizācijas plāniem ir jādod pārejas periods. Otrs jautājums – par Kultūras ministriju. TP ir ļoti debatējusi par šo jautājumu, bet mēs uzskatām, ka, domājot par latviešu nāciju, nacionālo kultūru, šī ministrija būtu atstājama kā atsevišķa ministrija. Ja latvietību kā uzstādījumu mēs gribam redzēt ilgtermiņā, tad šai ministrijai jāpaliek. Par to man vēl jārunā gan ar Urbanoviča kungu, gan ar Šlesera kungu.
– Ja jūs tik ļoti uzsverat sadarbību ar šiem diviem kungiem, tad, jūsuprāt, Dombrovska valdība paliks mazākumā?
– Es nevaru atbildēt. Varbūt Dombrovska kungs un viņa polittehnologi kaut kā pa vienai balsij arī salasīs vairākumu. Bet Dombrovska kungam nevajadzētu nervozēt, jo bez TP deputātu balsīm par neuzticību valdībai nobalsot nav iespējams, un TP ir pateikusi, ka šādi nebalsos. Lai viņš neskraida un nelīgst ar PCTVL, lai netērē laiku, bet lai strādā pie valstiskiem jautājumiem. Viņa demisijas pieprasījumus līdz Saeimas vēlēšanām TP neatbalstīs.
Mēs Dombrovski neesam mānījuši, būdami arī koalīcijas partneri. Nekad. Bet Dombrovskis mūs gan. Kaut vai jau pieminētajā jautājumā par pensijām pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām.
– Kā jūs vērtējat Zaļo un zemnieku savienības rīcību, paliekot koalīcijā pēc jūsu aiziešanas? Jūs līdz šim vismaz Saeimā sastrādājāties diezgan labi. Neuztvērāt ZZS prieku par jūsu aiziešanu kā nodevību?
– Nē. ZZS ir izvēlējusies savu taktiku: politikā to mēdz dēvēt par pirts lapas principu: pielipt klāt kādam par sevi stiprākam un gūt no tā politisku labumu. Brigmaņa kungs ir lielisks orators un šīs taktikas meistars. Domāju, ka šobrīd viņam ir iestājusies lielā diena – beidzot viņš ir galvenais noteicējs koalīcijā. Arī Lemberga kungam ir lielā diena – neapšaubāmi, Lemberga kunga personība tagad ir tā, kas balsta Dombrovski. Brigmanis un Lembergs ir galvenie partneri veidojumam Vienotība šīs Saeimas laikā.
– Jūs pārspīlējat.
– Es nepārspīlēju. To nosaka dzelžaina loģika. Un to apliecina kā minēto kungu retorika, tā arī izturēšanās...
– Šķiet, jūs tomēr apvainojāties.
– Nē, nē. Ja es nepazītu Brigmaņa kungu, varbūt varētu apvainoties. Bet, tā kā mēs visi zinām viņa darba stilu politiskā darba druvā jau daudzus, daudzus gadus, tad par apvainošanos nevajag pat domāt.
– Vienotības izveide apgrūtina valdības un koalīcijas darbu?
– Domāju, ka Vienotības izveide ļauj Ministru prezidentam vieglāk attaisnot savu nekā nedarīšanu.
– ...Bet reitings Vienotībai ir augstāks nekā Saskaņas centram, kuram līdz šim bija visaugstākais reitings. Par ko jums tas liek aizdomāties?
– Vienīgi par to, ka cāļus skaita rudenī. Mani tiešām šobrīd nenomoka Vienotības reitings – tas ir dabiski, ka, izveidojoties jaunam politiskam veidojumam, kurā daļa sabiedrības neatpazīst Jauno laiku un citus vecos politiskos spēkus, uz viņiem guļ mazāka atbildība un lielākas cerības... Viņi šķiet savādāki nekā esošie politiskie spēki... Tā šķiet diezgan racionāla izvēle no Vienotības partiju puses.
– Jūs cerat uz līdzīgu efektu, risinot sarunas ar LPP/LC. Vai arī jūs neveidosiet neko līdzīgu Vienotībai?
– Tāda iespēja nav atmesta. Bet tas nav jautājums tikai par LPP/LC, tas ir jautājums par politiķu spēju ieklausīties uzņēmējos. Es neesmu ticies tik daudz ar Rīgas uzņēmējiem, ar viņiem vairāk ir runājis Ainārs Šlesers. Bet esmu ticies ar daudziem uzņēmējiem reģionos, kuri šo tautsaimniecības iznīcināšanas politiku, kā viņi dēvē ekonomikas saspiešanas politiku, nav gatavi ilgāk atbalstīt. Viņi bija gatavi to atbalstīt trīs mēnešus, varbūt pusgadu, bet tagad izskatās, ka vēl viss šis gads būs veltīts ekonomikas bedres dibena meklēšanai. Tam viņi nav gatavi. Viņi prasa, lai politikas process būtu krietni konsolidētāks, bet viņi neredz sevi konsolidācijā ar Vienotību. Uzņēmēji grib redzēt Latviju atkal augam. Viņi tic – Latvija var! Politiķiem ir jāspēj piedāvāt noturīga ekonomikas izaugsmes politika, godīgas konkurences politika, efektīva un lēta valsts pārvalde. Uzņēmēji grib redzēt šajā procesā arī reģionālās partijas, kuras ir atbildīgas par politiskiem procesiem savos novados.
– Kuras – Liepājas partija?
– Varbūt... taču tā nav vienīgā. Ir taču reģionālās partijas vēl ap Rīgu, Latgalē, ir Ogres, Tukuma reģionālās partijas. Taču nedzīsim zirgus dzīšanas pēc... tad, kad tas notiks, tad notiks. Tad izkristalizēsies arī precīzs sastāvs. Taču kopumā politisko spēku konsolidācijas procesi Latvijā ir apsveicami. Būtu ļoti labi, ja nākamajā Saeimā būtu pārstāvēti nevis septiņi, bet četri politiskie spēki. Tas būtu pamats skaidrākai, saprotamākai, konsekventākai politikai.
– Pirms neilga laika nodibinājās Meierovica biedrība ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā, un ir paziņots par biedrību – par labu Latviju, kurā apvienosies ietekmīgi uzņēmēji, kas atbalsta LPP/LC un Tautas partiju. Kas liek domāt, ka šīs biedrības nav tikai noteiktas pozitīvisma kampaņas elementi, lai pirms vēlēšanām atbalstītu to vai citu spēku?
– Jāatzīst, ka ap politiskām partijām ir visai daudz nevalstisku organizāciju. ZZS ir sadarbība ar vides organizācijām, ir tādas organizācijas, kas ļauj pasmelties atbalstu Saskaņas centram. Tas nav nekas neparasts. Ja Vienotība var pasmelties atbalstu Meierovica bulvārī, nu lai viņi tur pasmeļas. Svarīgākais ir, cik lielā mērā šo organizāciju cilvēki ir gatavi piedalīties politiskajā procesā. Ja būs uzņēmēju apvienība, svarīgi, cik tās nepārprotami deleģēti cilvēki ir gatavi nākt politikā, ciktāl tie
ir gatavi kļūt par politikas ietekmētājiem.
Šādas uzņēmēju apvienības izveidošana prasa ļoti lielu organizatorisku darbu, un aptuveni mēneša laikā varētu būt skaidrs tās ietvars. Tad arī būs skaidrs, cik tajā ietilpstošie uzņēmēji būs gatavi atbalstīt LPP/LC un TP. Es būtu pret, ja tā būtu tikai elitāra Rīgas uzņēmēju kopa. Jo TP nekad nav bijušas izredzes uzvarēt vēlēšanās Rīgā, mūsu spēks ir reģionos. Tāpēc mēs vēlētos arī Valmieras, Talsu, Daugavpils un citu uzņēmēju piesaisti, lai tas nav tikai elitārs klubs. Ja tā būs plaša uzņēmēju kustība, tad gan LPP/LC, gan TP būs vieglāk tautsaimniecisko politiku veidot, jo šie cilvēki taču uzreiz saprot drēbi, kad ir runa par nodokļiem, par ekonomiku, par kopproduktu, par darba rokām. Uzņēmēji ir cilvēki, kas nesaka – viss ir labi, guliet mierīgi, dzīvosim zaļi uz parāda tik tālāk. Viņi prasa konkrētu rīcību no valdības.
– Šābrīža TP zemais reitings jūs nemulsina?
– Patīkams tas nav. Taču beidzot TP ir skaidrā pozīcijā un tai vairs nav jāmokās savu vēlētāju priekšā, meklējot atbildes, kāpēc viena vai otra norma, piemēram, par nodokļiem, divu vai triju mēnešu laikā vispār nevar tikt izskatīta. Tai vairs nav jāskaidro, kāpēc vienas nakts laikā bez nopietna izvērtējuma jāpieņem lēmumi, kuri izrādās pilnīgi kļūdaini.
– Jūs bijāt gaidījis lielāku partijas uzrāvienu pēc savas atgriešanās?
– Atkal... nu nav jau runa par to... Kad tu atgriezies, tu redzi, ka daļa vecā resursa ir vienkārši zudusi... vesela plejāde TP politiķu ir ārpus politikas. Bet daļa ir varbūt pat savu kapacitāti audzējusi, piemēram, reģionos. Esmu pārliecināts, ka visvairāk augošā būs TP jauniešu organizācija.
– Jūs ticat, ka TP vēl ir izredzes? Jums nešķiet, ka lielākā daļa TP skatās tā – ā, nu ja Šķēle dara, lai tad izdara, mēs te pasēdēsim...
– Varbūt kāds tā dara. Mana atbildība ir iesaistīt darbā cilvēkus, kuri varbūt tiešām kādu laiku nebija šādi organizēti. Šobrīd ir revidētas visas komitejas, darba grupas, ir konkrēti darba uzdevumi, uzdevumi politiskajām iniciatīvām. Tas nav vieglākais, bet jāsaprot, ka manā vadībā nevarēs gozēties sen bijušu panākumu saulītē. Man gan nekad nav kritušas vieglas politiskās lozes – esmu vienmēr nācis tad, kad ir krīze. Šoreiz esmu atnācis, kad krīze bija partijā un vēl arvien turpinās valstī.
– Kāda būs TP vēlēšanu liste – jūs, jauni cilvēki vai šie uzņēmēji, kas veido savu organizāciju?
– Ja jūs jautājat, vai tajā būs politikā nebijušas sejas – es domāju, tādu būs ļoti daudz. Jautājums, vai šie jaunie cilvēki varēs sacensties ar citu partiju listēs pazīstamu cilvēku uzvārdiem, domāju, ka tas nebūs viegli. Taču, ņemot vērā, ka vēlēšanas ir piecos dažādos apgabalos, kur atšķirsies vēlētāju uzrunas forma, saturs, attiecības ar vēlētāju, ceru, ka tas būs visnotaļ iespējami. Protams, būs arī pazīstami cilvēki.
Tas saraksts, kurā piedalīsies Tautas partija, uzvarēs šajās vēlēšanās.
– Jūs tam ticat?
– Jā.
– Tas nebūs tikai TP saraksts?
– Tāda lēmuma šobrīd nav. Ja izdosies panākt izpratni ar citiem politiskajiem un sabiedriskajiem spēkiem, tad ir liela varbūtība, ka sarakstu neveidos tikai TP, bet vēlēšanu apvienība. Jā, tā ir liela varbūtība.