Vienotības "egocentriskais" uznāciens

Divas no Valda Dombrovska (JL) valdības partijām Jaunais laiks (JL) un Pilsoniskā savienība (PS) jau 6. martā būs noslēgušas konsolidācijas procesu kopīgā vēlēšanu apvienībā Vienotība.

Sestdien par to nobalsoja PS kopsapulce, nākamsestdien, 13. februārī, par iekļaušanos Vienotībā balsos JL kongress, bet 27. februārī – Sabiedrība citai politikai (SCP). Var prognozēt, ka tas varētu ieviest izmaiņas citu valdības partiju un opozīcijas attiecībās, kuras līdz šim izvēlējušās nevis konsolidēšanos vai saspēli, bet savstarpējo konkurenci. Atsevišķu citu partiju politiķu neoficiālas pārdomas šīs nedēļas nogalē ļauj prognozēt šādu notikumu attīstību.

Pretinieki vienā valdībā

Labvēlīgu fonu rada tas, ka PS līderu Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska runās sestdien skaidri tika norādīts, ka visu trīs "Vienotības partiju politiskie pretinieki ir vieni un tie paši – kabatas partiju oligarhi un promaskaviskais Saskaņas centrs", kā to formulēja Ģ. V. Kristovskis. Tikai vienotībā PS, JL un SCP spēšot iegūt tik daudz vietu Saeimā, "lai Šķēles, Lemberga, Šlesera un impēriskās Krievijas pakalpiņi nevarētu kopīgi izveidot valdību, kurai Latvija būs tikai līdzeklis savam personīgam labumam".

Latvijas faktu janvārī veiktais vēlētāju noskaņojuma pētījums rāda, ka par JL gatavi balsot 9,9%, par PS 5,5%, par SCP 3,6%, tātad kopā pirms konsolidēšanās Vienotībai provizoriski ir 19% atbalsts. SC atbalsta 18,8%, ZZS 7,7%, TP 3,5%, LPP/LC 2%, TB/LNNK 3,1%.

Sarmīte Ēlerte, kura varētu būt viena no Vienotības saraksta līderēm, izvairījās skaidri pateikt, ka Vienotībai pēc vēlēšanām, ja rezultāts nebūs tik pārliecinošs, būtu jāpiekrīt veidot koalīciju ar ZZS, TP un LPP/LC, kā arī SC. Uz Neatkarīgās jautājumu viņa norādīja, ka Vienotības uzdevums ir cīnīties par uzvaru 10. Saeimas vēlēšanās un par iespēju veidot valdību. "Droši vien būs jāveido koalīcija ar kādu," viņa pieļāva, atzīstot, ka neviens no pašreiz pie horizonta esošajiem politiskajiem spēkiem Vienotībai nav optimāls valdības partneris.

Riskantais Dombrovska faktors

Lai gan sestdienas balsojums par iekļaušanos Vienotībā bija vienots, vairākās runās izskanēja atsauces uz iepriekš PS notikušo iekšējo diskusiju, kurā attieksme pret startu vienotā sarakstā ar JL un SCP nebija tika viennozīmīga. Ģ. V. Kristovskis atzina, ka trīs partiju konsolidācijā ir arī riski, piemēram, apstāklis, ka par Latvijas izeju no ekonomiskās lejupslīdes atbild tieši JL premjers. Arī PS priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Arvils Ašeradens savā runā atzina, ka pieaug riski budžeta ieņēmumu izpildei, tiek prognozēti uzņēmumu bankroti un vēl lielāks bezdarbs, kas draud ar sociālās spriedzes augšanu.

Pēc Ģ. V. Kristovska domām, ir risks, ka cilvēki nenovērtēs apstākļus, kādos jāstrādā JL tautsaimniecības blokam, tomēr esot arī pazīmes, kas vieš piesardzīgu optimismu par V. Dombrovska valdības ekonomiskā virziena pareizību. "Iespēju ekonomiskam izrāvienam nav daudz. To uzskatāmi apliecina Šķēles neizteiksmīgā, pelēkā atgriešanās bez piedāvājuma, ar sabraukta eža kažociņu plecā," uzskata PS līderis.

Dienas privatizētāji saraksta un kampaņas galvgalī

Starp topošās Vienotības līderiem izkristalizējas Sarmīte Ēlerte un Arvils Ašeradens. Abi laikā pēc neatkarības atjaunošanas vadījuši laikrakstu Diena, kuram šajos gandrīz 20 gados bijusi liela ietekme gan uz politisko dienaskārtību, gan sabiedrisko domu. Tiesa, abu aiziešana no Dienas bijusi visai divdomīga – Ēlerti esot palūguši atbrīvot redaktores amatu, bet Ašeradenam pēc īpašnieku nomaiņas pašam bija jāprotas. Tāpat abiem ir bijusi liela loma Dienas privatizācijā, kas joprojām tiek uzskatīta par vienu no mīklainākajiem darījumiem Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmajos gados un abus bijušos avīzes vadītājus esot pietuvinājis miljonāru sarakstam. Bijusī Dienas galvenā redaktore apstiprināja gatavību startēt 10. Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta un Vienotībā ievest sabiedrībā zināmus cilvēkus, kuriem jau atstāta kvota apvienības vēlēšanu sarakstā.

"Varu pateikt diezgan droši, ka startēšu vēlēšanās," atzina S. Ēlerte. Savu komandu jeb tos cilvēkus, kuriem jau garantētas vietas Vienotības sarakstā, S. Ēlerte vēl aizvien nepiekrīt nosaukt, atrunājoties, ka "šai komandai ir jātop, jāsagatavojas, vēl nav laiks". S. Ēlerte Neatkarīgajai arī neatbildēja, vai Vienotībai ar savu topošo komandu pievienosies individuāli vai iepriekš nodibinot kādu sabiedrisko organizāciju vai savu politisko partiju. Nevienu no trim variantiem viņa neizslēdza, vairakkārt uzsverot, ka "tās ir tikai tehniskas detaļas, izejot no mērķa" un "laiks rādīs", kā tas notiks.

Dienas ilggadējo prezidentu A. Ašeradenu ar premjera biroja starpniecību pirms dažiem mēnešiem vēlējās iecelt par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – apvienošanas vadītāju un toreiz tika noraidītas aizdomas par viņa politiskajiem mērķiem šajā procesā. Taču pirms dažām nedēļām A. Ašeradens paziņoja par iestāšanos Pilsoniskajā savienībā.

JL līderi, ieskaitot premjeru V. Dombrovski, sestdien PS kopsapulcē uzkavējās, kamēr runas norunāja PS un nākamie Vienotības līderi, bet SCP līderis Aigars Štokenbergs palika līdz beigām.