Dombrovskis iesniedz kandidatūru Eiropas Komisijas prezidenta amatam
Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis Briselē iesniedzis Eiropas Tautas partijai savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam.
Valdis Dombrovskis vakar iesniedza savu kandidatūru un oficiāli kļuva par pirmo savas Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvētās partijas – Eiropas Tautas partijas (ETP) – pretendentu uz prestižo un ietekmīgo EK prezidenta amatu.
Mazāk Eiropas mazajās lietās
Pats Latvijas politiķis ieskicēja savas darbības prioritātes nākotnē, un galvenais vadmotīvs bija «vairāk Eiropas lielajās lietās un mazāk Eiropas mazajās vietās», norādot uz to, ka Eiropai būtu nepieciešams vairāk pieņemt stratēģiski nozīmīgus lēmumus un samazināt tos lēmumus, ko Eiropas pilsoņi uztver kā birokrātiska rakstura apgrūtinājumus.
V. Dombrovskis arī uzsvēra to, cik nozīmīga Eiropas nākotnē ir konkurētspēja, un šajā sakarā ierosināja pievērsties tādiem aspektiem kā darba vietu radīšana jauniem cilvēkiem un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Bijušais Latvijas Ministru prezidents atkārtoja ETP prezidenta Ž. Daula sacīto, ka Latvijā gūtā pieredze var izrādīties noderīga EK prezidenta postenī, jo ir saskatāmas līdzības starp Latvijas un Eiropas stāvokli, kas šobrīd esot «pielāgošanās fāze» pēc krīzes. Ja izdotos kļūt par EK prezidentu, V. Dombrovska prioritātes nebūtu jaunu iniciatīvu izveidošana, bet gan jau pieņemto iniciatīvu izstrādāšana.
Nerunā franciski
Savas izredzes tikt izvirzītam par ETP kandidātu EK prezidenta amatam V. Dombrovskis pārāk augstu nevērtē. «Es skaidri apzinos, ka ETP var izvirzīt vairāk nekā vienu spēcīgu kandidātu, un tuvāko nedēļu norises atklās manas izredzes. Es par savām izredzēm domāju reālistiski, bet domāju, ka jebkurā gadījumā ir svarīgi runāt par manis minētajām problēmām.» Ticamākie
V. Dombrovska konkurenti partijas iekšienē varētu būt bijušais Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers un pašreizējais Francijas eirokomisārs Mišels Barnjē. Partijas kandidātu nominēšana beigsies 5. martā, bet galīgais lēmums tiks pieņemts ETP kongresā 7. martā Dublinā Īrijā.
Par V. Dombrovska priekšrocībām būtu uzskatāms salīdzinoši nelielais vecums – 42 gadi (Ž. K. Junkeram ir 59 gadi, M. Barnjē – 63), kā arī fakts, ka V. Dombrovskis nāk no Austrumeiropas. Šo iemeslu dēļ ir cerība, ka politiķis varētu izpelnīties simpātijas kā jaunās paaudzes pārstāvis, kas ir gatavs stāties pretī Eiropas Savienības paplašināšanās procesa radītajām sekām. Pats V. Dombrovskis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, izteica cerību, ka viņa atbilstību EK prezidenta amatam vērtēs nevis pēc viņa vecuma vai izcelšanās vietas, bet gan viņa politisko piedāvājumu būtības.
Taču, lai gan pats politiķis sarunā ar presi nevēlējās atklāt, kāpēc tieši savas izredzes uzskata par nelielām, ir skaidrs, ka minētie pozitīvie aspekti var tikt pavērsti arī citādi. Preses konferencē kāds franču žurnālists nekautrējās uzdot jautājumu franciski, lai gan ir zināms, ka V. Dombrovskis franciski nerunā. Ja V. Dombrovskis kļūtu par EK prezidentu, viņš būtu pirmais šā amata ieņēmējs, kurš neprot Eiropas Savienības struktūrās tik svarīgo franču valodu.
V. Dombovskis šo aspektu komentēja šādi: «Es franciski tiešām nerunāju, pieļauju, ka šo trūkumu potenciāli ir iespējams labot, bet ne visi EK prezidenti ir mācējuši runāt vāciski. No ES lielajām valodām es runāju angliski un vāciski.»
Bez jebkādām cerībām
Latvijas Eiroparlamenta deputāte un V. Dombrovska partijas biedre Sandra Kalniete komentē, ka «Dombrovskis kandidē bez jebkādām cerībām uzvarēt, un viņš zināja, ka tā būs. Patiesībā viņa drosme ir apbrīnojama, jo mēs, latvieši, zaudēt negribam un, tā kā mēs noteikti nezinām, vai uzvarēsim, tad labāk nestartējam vispār. Es domāju, ka Valdis Dombrovskis šajā gadījumā parāda lielu drosmi, jo viņam nav nekādu ilūziju, viņš skaidri apzinās, kādas ir spēka attiecības Eiropā, kāds ir balsu līdzsvars un tā tālāk, bet viņš apzinās, ka kandidējot viņš ceļ Latvijas vārdu. Otrkārt, tas viņam dod iespēju atkal un atkal atgādināt, kas ir tie svarīgie jautājumi, kas Eiropā jārisina. Man nav pieņemams neviens no manas paaudzes politiķiem. Manuprāt, priekšgalā jāstājas Dombrovska paaudzes politiķim un ir jāizbeidz līdz šim Eiropā tik populārā skaistvārdība, un jāaizstāj tā ar konkrētiem lēmumiem. Dombrovskis kā asvārdīgs, ļoti konkrēts cilvēks ar ievērojamām kompromisa spējām ir tam piemērots. 27. februārī ir paredzēta ETP ministru prezidentu tikšanās, kurā varētu vienoties par vienu kandidātu, kuru piedāvāt kongresa balsojumam.»
S. Kalniete salīdzināja pašreizējo situāciju ar 2006. gadu, kad Vairu VīķiFreibergu izvirzīja ANO ģenerālsekretāra amatam un, lai gan izredzes ieņemt prestižo amatu bija nelielas, bijusī Latvijas prezidente kandidēja un popularizēja Latvijas vārdu pasaulē. Pat ja Dombrovski neizvēlēs par EK prezidentu, ir virkne citu nozīmīgu amatu ES struktūrās, kuriem viņš būtu piemērota kandidatūra, paskaidroja S. Kalniete. V. Dombrovskim ir sagatavots arī atkāpšanās ceļš neveiksmes gadījumā – viņš būs Vienotības EP vēlēšanu saraksta līderis ar labām izredzēm iesēsties EP deputāta krēslā.