Izvērtējot notikumus pēc Zolitūdes traģēdijas, valdības veidošanas procesu un nepieciešamās pārmaiņas valstī – saruna ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
– Ko jūs teicāt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim teteatete sarunā pirms viņa demisijas?
– Mēs sarunā novērtējām objektīvo situāciju valdībā. Tā nebija ne jaunums, ne pārsteigums: valdība jau ilgi bija pata stāvoklī. Arī Dombrovskis piekrita, ka trīs partiju koalīcija nav pietiekoša, lai nodrošinātu stabilitāti. Vienotība pati nāca klajā ar ideju veidot 4+ koalīcijas modeli, kā viņi to nosauca. Zolitūdes traģēdija tikai paātrināja punkta pielikšanu, lai rastu risinājumu ieilgušajai valdības nestabilitātei. Es ceru, ka jauns impulss, jauna, stabilāka valdība spēs labāk risināt tos jautājumus, kurus izvirzīja traģiskie notikumi Zolitūdes Maxima.
– Jūs varat to gribēt, bet šīs Saeimas sastāvs ir tāds, kāds tas ir, un ne par kādu īpašu valdības stabilitāti nevarētu runāt nevienā gadījumā.
– Priekšvēlēšanu situācija, protams, rada papildu nestabilitātes riskus, taču domāju, ka jaunās valdības, koalīcijas aktīva un sekmīga rīcība ļautu novērtēt vēlētājiem šo darbu. Varbūt esmu naivs, bet tomēr ceru.
– Kāda motivācija var būt demisionēt cilvēkam, kuram tik acīmredzami patīk premjerēt, ka atkāpjoties lūpa trīc? Visa Rīga runāja, ka tas ir kompromats, ko jūs viņam esat licis galdā, un drīz jau arī Krievijas mediji deva mājienu, kas tas varētu būt – saistība ar būvfirmām.
– Pilnīgi un galīgi varu teikt, ka tā nav taisnība. Ne par kādiem kompromatiem mēs ar Valdi Dombrovski nerunājām. Es jau teicu, ka šādā veidā lietas nekārtoju: nekad neesmu balstījis savu darbību uz kompromatiem un nekad to nedarīšu. Informācija ir svarīga lieta, bet, ja uz šādu lietu grib savu darbību balstīt, tad vajag lielu apsardzi un augstu žogu mājai apkārt. Es ar šantāžas metodēm nestrādāju, tā nav mana pieeja.
– Bet presē bija informācija par varas aprindu, Vienotības, Reformu partijas saistību ar būvfirmām, ar to biznesu. Jūs šo informāciju nepārbaudījāt?
– Tas saistās ar manām piedāvātajām izmaiņām valsts pārvaldē: pārāk daudzas lietas pie mums netiek kontrolētas un daudzi procesi padarīti tik komplicēti, ka esošā kontroles sistēma tiem netiek līdzi. Es labi apzinos situāciju (ar būvfirmu lobiju), bet nedomāju, ka šeit būtu jācīnās ar konkrētiem cilvēkiem. Būtu jārada kontroles mehānismi, kas šādu sistēmu padarītu neiespējamu. Arī mans vēstījums par valsts pārvaldes sistēmas maiņu ir saistīts ar šo jautājumu. Es biju ideālists, domājot, ka ar esošajām Valsts prezidenta pilnvarām var kaut ko mainīt un attīstīt. Man tagad šī ilūzija ir zudusi. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldes sistēma ir jāmaina: Latvijas parlamentārā sistēma ir nepilnīga. Daudzu valstu piemērs rāda, ka, lai nodrošinātu valsts funkciju pilnīgāku izpildi, mums ir jāievieš prezidentālas republikas elementi valsts pārvaldē. Ir nepieciešama arī civildienesta reforma valsts pārvaldē. Mēs jau varam sevi mānīt, ka, nogriežot algas par 30%, visi strādās tāpat kā līdz šim. Bet īstenībā rezultātus mēs tagad redzam, un tie nav apmierinoši.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"