Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā \ Laika apstākļi

Pavasara plūdu spēku prognozēt vēl par agru

© Daiga Kalniņa

"Sniega sega pamazām palielināsies, un nav pamata domāt, ka pēkšņi iestāsies pavasarīgs laiks vai īpaši stiprs sals," stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa. Viņa skaidro, ka gaidāmie mainīgie laika apstākļi ir labvēlīgi Latvijai, jo tādējādi sniegs kūst pakāpeniski un ieplūst upēs, neradot plūdu draudus.

Šobrīd uz upēm vēl ir novērojama bieza un blīva, ar ūdeni piesūcināta sniega kārta, arī ledus biezums ir ap 30 līdz 50 centimetri, tāpēc var teikt, ka plūdi būs, informēja LVĢMC prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna. Taču viņš norāda – maz ticams, ka plūdi būs lielāki nekā aizvadītajā gadā. Pagaidām iespējams paredzēt vien to, ka applūdīs ierastās vietas Daugavas upes baseinā, vislielākie draudi būs Jēkabpilij un Pļaviņām. No krastiem varētu iziet Gauja un Lielupe. A. Vīksna norāda, ka vēl ir par agru, lai saprastu, cik spēcīgi būs plūdi pavasarī. "Ņemot vērā esošos laika apstākļus un prognozes, precīzāku plūdu un palu prognozi parasti veidojam februāra pēdējās dienās vai marta sākumā. Tad, redzot to, cik strauji paaugstināsies gaisa temperatūra, būs iespējams prognozēt arī plūdu spēku un paredzēt, kuras upes applūdīs."

Februārī gaidāma neliela ledus iešana Kurzemes upēs, kas plūdu apdraudējumu neradīs. Savukārt marta sākumā, ja nokrišņi un gaisa temperatūra būs atbilstoši normai, arī Zemgalē un Latvijas austrumu daļā gaidāmi plaši plūdi – Jēkabpilī, Pļaviņās un Jelgavā, kā arī lauku apvidos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis informē, ka šogad, gatavojoties plūdiem, nolemts rīkoties pēc līdzīga plāna kā pērn, jo atbildīgo ministriju un dienestu rīcība pagājušajā gadā bijusi saskaņota. Tāpat kā pagājušajā gadā, veidos atbildīgo iestāžu pārstāvju koordinācijas centru, kas organizēs tādus darbus kā ledus spridzināšana upēs, cilvēku evakuācija, transportēšanas un ēdināšanas pasākumi, savlaicīga elektroenerģijas atvienošana plūdu apdraudētajos reģionos un citas funkcijas, ziņo BNS.

"Turpmākajās dienās krasas izmaiņas nav gaidāmas. Būs pastāvīgs sals bez nokrišņiem. Īpaši aukstas būs naktis. Nākamās nedēļas sākumā pirmās naktis būs vēsākas, bet pēc tam sāksies siltāks laiks ar nokrišņiem. Rietumu rajonos gaidāmi atkušņi, savukārt austrumu rajonos nokrišņi un sals," norāda L. Krūmiņa.

Dabas vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas stāsta, ka šogad būs vērojama īsta ziemas un pavasara saspēle, jo ziema ievilksies līdz pat marta beigām, ik pa laikam esot īsiem atkušņiem. Pirmās pavasara vēsmas būs februāra beigās, marta sākumā. Savukārt marta beigās gaidāms straujš atkusnis, kas atnesīs plūdus. "Pavasarī sniegs kusīs no apakšas, jo rudenī lapas dzeltēja no apakšas," savus novērojumus atklāj V. Bukšs. Pavasaris ievilksies, jo ir garas lāstekas un rudenī lapas bira no apakšas.

Lieldienās dabas vērotājs prognozē saulainu laiku. Maiju V. Bukšs paredz siltu, jo arī janvārī ir mēreni laika apstākļi. Tomēr ap Līgo svētkiem būs gaidāmas lietavas un jūlijs būs mitrs, bet pēc tam laika apstākļi stabilizēsies.