Par to, ka ekonomiskā situācija valstī kļūst arvien saspīlētāka liecina ne vien augošās bezdarbnieku rindas un maksātnespējīgie kredītņēmēji, bet arī specifiski noziegumi, kas bija aktuāli „badīgajos deviņdesmitajos”, bet „treknajos gados” to praktiski nebija. Piemēram, benzīna izsūknēšana no svešu automašīnu bākām.
Kāds puisis, kurš vēlējās palikt anonīms, nra.lv ar sašutumu pavēstīja, ka pēdējā mēneša laikā no viņa automašīnas benzīna tvertnes jau divreiz izsūknēta degviela — pirmo reizi zagļi izzaguši teju 40 litrus benzīna, bet pēc dažām dienām vēl ap 20 litriem. Abas zādzības notikušas naktīs, kad puisis spēkratu bija mierīgi atstājis uz ielas, līdzās savai mājvietai Iļģuciemā. Gados jaunais autovadītājs, kurš par šādu — deviņdesmitajos gados aktuālu — noziegumu nekad nebija dzirdējis, atzīst, ka sākotnēji juties apstulbis un nespējis noticēt, ka tādas zādzības vispār notiek. Taču pēc otrā gadījuma puisis esot sācis pat apsvērt iespēju pierīkot savai mašīnai papildus signalizāciju, kas fiksētu tieši benzīnbākas lūkas atvēršanu.
Lai gan apzagtais jaunietis par notikušu jutās pārsteigts, Valsts policiju (VP) šādi noziegumu vairs neizbrīna. VP Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāve Dace Jukāma nra.lv apstiprināja, ka šāda veida zādzības Vidzemes reģionā notiek teju katru dienu, it sevišķi brīvdienās. Gandrīz visos gadījumos ir standarta situācija – autovadītājs atstāj savu braucamo piemājas pagalmos, zagļi atlauž benzīna tvertni un izsūknē benzīnu.
Tāpat D. Jukāma minēja vairākus gadījumus, kad zagļi bez degvielas atstājuši ne tikai vieglās automašīnas, bet pat izsūknējuši degvielu no smagajām automašīnām, kombainiem, traktoriem, pat remontdarbiem nepieciešamajiem transportlīdzekļiem.
Interesanti, ka policija nesen konstatējusi tādu fenomenu, kad pat pasažieru vilciens ir bijis gana pievilcīgs zagļiem, lai no tā izsūknētu 540 litrus degvielas. D. Jukāma skaidro, ka šāds gadījums viņas praksē bijis pirmo reizi, piebilstot, ka tik nopietnu pārkāpumu Krimināllikums klasificē kā zādzību ar iekļūšanu, paredzot maksimālo sodu brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Tikmēr Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava nra.lv norādīja, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, ka šādu zādzību skaits ir strauji pieaudzis, piebilstot, ka „šādas zādzības notikušas visos laikos”. Bet D. Jukāne atgādina:„Viens aspekts, protams, ir policista kompetence novērst šādas zādzības, taču arī cilvēkiem ir jāuzņemas atbildība par to, kur novieto savas automašīnas”. Tiesa, ja palūkojamies uz deviņdesmito gadu praksi, tad toreiz auto īpašnieki, sargājot deficīto un dārgo degvielu, pat bija iemanījušies pie savu automašīnu degvielas tvertņu lūkām pierīkot piekaramās atslēgas.