Par 18 miljonu latu atmazgāšanu caur celtniecības uzņēmumiem VID tur aizdomās piecas personas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzinis par aizdomās turētajiem piecas personas kriminālprocesā, kas oktobra pirmajā pusē tika sākts aizdomās par 18 miljonu latu lielu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

LETA jau ziņoja, ka VID oktobra beigās un novembra sākumā veica 19 kratīšanas Rīgā un tās rajonā, kā arī apturēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu, kas laikā no 2008.gada augusta līdz šā gada jūnijam varētu būt atmazgājis ap 18 miljoniem latu. VID pieļāva, ka grupējuma pakalpojumus izmantojuši aptuveni 70 uzņēmumi.

VID Komunikācijas daļā aģentūru LETA informēja, ka šajā lietā iesaistītie uzņēmumi pamatā darbojušies celtniecības jomā.

VID par shēmas organizētājiem uzskata divas personas, bet par aizdomās turētajiem atzītas piecas personas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par ko paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 218.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un 195.panta trešās daļas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Visām piecām personām piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, informē VID.

Izmeklējot kriminālprocesu, VID norēķinu kontos kredītiestādēs bloķējis ap 18 000 latu, taču šī summa nav pilnīga, jo visas kredītiestādes vēl nav sniegušas atbildes. Skaidras naudas līdzekļi kriminālprocesā nav izņemti.

Tāpat VID kriminālprocesā noteicis atsavināšanas aizliegumu vienam nekustamajam īpašumam un diviem transportlīdzekļiem.

VID sīkāku informāciju pirmstiesas izmeklēšanas interesēs nesniedz.

LETA jau ziņoja, ka minētais grupējums šogad bija desmitais, kura darbību VID apturēja.

VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) izmeklētāji kriminālprocesā 2.novembrī veica 19 kratīšanas, kurās izņemti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, kodu kalkulatori, dokumenti un citi nozīmīgi lietiskie pierādījumi.

Krimināllikuma 195.pants par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet likuma 218.pants par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Latvijā

Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru mobilo telefonu zaglim piespriesta brīvības atņemšana uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja AT.

Svarīgākais