Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vakar pasludināja spriedumu lietā "Jeronovičs pret Latviju", par labu laupīšanā notiesātajam Viktoram Jeronovičam piedzīt 5000 eiro morālo kompensāciju, nra.lv informēja Ārlietu ministrijas Preses centrā.
ECT konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.panta (spīdzināšanas aizliegums) pārkāpumu attiecībā uz apstākļiem, kādos sūdzības iesniedzējs tika vairākkārtīgi konvojēts starp brīvības atņemšanas vietām Latvijā un Konvencijas 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) pārkāpumu saistībā ar faktu, ka sūdzības iesniedzējs netika konvojēts uz Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdi.
Iesniedzējs lūdza Tiesu piešķirt viņam taisnīgu atlīdzību 7 000 eiro apmērā kā kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, kā arī LVL 235,50 par tiesāšanās izdevumiem. Tiesa iesniedzējam piešķīra kompensāciju tikai par morālo kaitējumu 5 000 eiro apmērā.
Komentējot iesniedzēja sūdzību par Konvencijas 3.panta pārkāpumu, Tiesa sākotnēji noraidīja Latvijas valdības argumentu par sūdzības noraidīšanu kā nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības sakarā ar nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanu. Proti, valdība norādīja, ka iesniedzējs nebija sūdzējies ne prokuratūrā, ne Ieslodzījuma vietu pārvaldē par viņa konvojēšanas apstākļiem no Grīvas cietuma uz Daugavpils cietumu un no Daugavpils cietuma uz Rēzeknes policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru. Tiesa uzsvēra, ka iesniedzējam bija jāizsmeļ tikai pieejami, efektīvi un adekvāti nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Šajā sakarā Tiesa norādīja, ka, lai gan Prokuratūras likuma 16.panta pirmās daļas 2.punkts pilnvaro prokuroru iejaukties gadījumā, ja ieslodzīto tiesības ir bijušas pārkāptas, tajā pašā laikā neviens normatīvais akts nenoteica konkrētu kārtību, kādā šāda sūdzība ir jāiesniedz. Savukārt, atbildot uz iesniedzēja sūdzību Tieslietu ministrijai, ministrija sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi norādīja, ka ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ nav iespējams nodrošināt normatīvajos aktos noteiktos minimālos ieslodzījuma standartus. Pie šādiem apstākļiem Tiesa atzina, ka iesniedzēja rīcībā nebija efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, kas viņam būtu bijis jāizsmeļ.
Izvērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, Tiesa atzina iesniedzēja aprakstītos viņa konvojēšanas apstākļus un apstākļus brīvības atņemšanas vietās par necilvēcīgiem un cieņu pazemojošiem.
Saskaņā ar lietas materiāliem Jeronovičs 1998.gada 25.aprīlī kopā ar līdzapsūdzēto A.V. iegāja kādā dzīvojamā namā, kur uzbruka tur dzīvojošajam P.M. Uzbrucēji piekāva P.M. un nolaupīja viņam piederošās mantas par kopējo vērtību 15 lati. Netālu no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas abus uzbrucējus aizturēja policija.
2000.gada 27.septembrī Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju un A.V. par vainīgiem laupīšanā, kas izdarīta atbildību pastiprinošos apstākļos, un piesprieda iesniedzējam brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.
2001.gada 4.oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta noraidīja iesniedzēja apelācijas sūdzību.