"Liepājas metalurga" akcionāram Zaharjinam piemērots aizdomās turētā statuss

AS "Liepājas metalurgs" (LM) lielākajam akcionāram Sergejam Zaharjinam policijā piemērots aizdomās turētā statuss, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Egons Rusanovs.

"Jā, bijām (šodien policijā), bet neko vairāk es nevaru teikt, jo man ir paraksts par informācijas neizpaušanu," piebilda advokāts.

LM pārstāvei Simonai Laiveniecei šobrīd nebija pieejama informācija par aizdomās turētā statusu Zaharjinam. "Uz šo brīdi man nav nekādas informācijas par to. Pirms brīža viņš nebija uz sakariem," aģentūrai LETA piebilda Laiveniece un ieteica vērsties pēc informācijas Valsts policijā (VP).

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka S.Zaharjinam piemērots aizdomās turētā statuss, bez tam viņam noteikti arī drošības līdzekļi - policijas uzraudzība un aizliegums ieņemt amatu.

Jau ziņots, ka arī AS "Liepājas metalurgs" padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam, kā arī valdes loceklim Iļjam Segalam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums ieņemt amatu un noteikta policijas uzraudzība.

Kriminālprocesa likums nosaka, ka drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šī procesa vai tiesas.

Tādējādi secināms, ka A.Zaharjins un Segals kriminālprocesā atzīti par aizdomās turētajiem. Policijas pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA iepriekš gan šādu secinājumu atteicās komentēt.

Advokāts Rusanovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka Segals 12.jūlijā ir bijis policijā, kur viņam izsniegts lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto. Tomēr Rusanovs neatklāja, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Segals tiek turēts aizdomās. Advokātam procesa virzītājs esot aizliedzis izpaust ziņas par kriminālprocesu. Tikmēr aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Segals, visticamāk, tiek turēts aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta 3.daļā, jeb par piesavināšanās lielā apmērā.

Ziņots arī, ka kriminālprocesā, kas tika sākts saistībā ar iespējamu AS "Liepājas metalurgs" vadības noziedzīgu rīcību, VP 14.maijā veica 14 kratīšanas uzņēmuma vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos.

Tajā brīdī kriminālprocesā nevienai personai nebija piemērots aizdomās turētā statuss, nebija arī aizturēto, taču cilvēki tika pratināti. Iepriekš VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis pratināmo vārdus un skaitu nenosauca, taču neizslēdza, ka aizturētie vai aizdomās turētie var parādīties.

Kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti, tostarp datori un dokumenti. Izmeklēšanas darbībās piedalījās arī VP pretterorisma vienība "Omega". Specvienības kaujinieki tika piesaistīti, nevis lai "veidotu šovu", bet lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu.

Kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus policija nesola. ENAP lietas izmeklēšanā sadarbojas ar ārvalstīm, taču netiek atklāts, ar kurām. Policija arī sadarbojas ar Valsts kasi un vērtē uzņēmumā veiktā audita rezultātus.

ENAP priekšnieks iepriekš apstiprināja, ka kriminālprocess, kurā patlaban notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, sākts pēc "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma pagājušā gada augustā. Izmeklēti tiek iespējamie noziegumi, kas veikti ilgstošā laika posmā. Lieta tiek izmeklēta par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar "Liepājas metalurgu".

"Liepājas metalurgs" nesen paziņoja, ka ir sagatavojis un iesniedzis kreditoru klubam, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai tiesiskās aizsardzības procesa plānu savu priekšlikumu un iebildumu izteikšanai. Stājoties spēkā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam, uzņēmums plāno atsākt ražošanu vistuvākajā laikā.

AS "Liepājas metalurgs" ierosināts tiesiskās aizsardzības process un līdz 26.jūlijam jāizstrādā un jāiesniedz tiesā tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais