Negroza sešu gadu cietumsodu par limbažnieces slepkavības pasūtīšanu

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atstāja negrozītu sešu gadu cietumsodu 1965.gadā dzimušajam Mārim Glaudānam, kurš apsūdzēts par kādas Limbažu iedzīvotājas slepkavības pasūtīšanu 2011.gada rudenī, piesolot šī nozieguma izpildītājam 10 000 latu atlīdzību.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts šodien grozīja iepriekšējo instanču tiesu nospriesto vienīgi daļā par mantas konfiskācijas kā papildsoda piemērošanu apsūdzētajam. Senāts atzina, ka Valsts policijas (VP) Finanšu vadības biroja depozītā iemaksātā nauda - 4500 latu - nav vis manta, kas būtu konfiscējama, izpildot papildsodu "mantas konfiskācija", bet gan lietiskais pierādījums.

Ņemot vērā minēto, Senāts šodien atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums daļā par mantas konfiskācijas kā papildsoda piemērošanu. Atceltajā daļā Senāts kriminālprocesu izbeidza. Savukārt VP Finanšu vadības biroja depozītā iemaksātos 4500 latus Senāts nolēma konfiscēt kā lietisko pierādījumu.

Pārējā daļā apelācijas instances tiesas lēmumu Senāts atstāja negrozītu. Senāta lēmums vairs nav pārsūdzams, informēja Kataja.

Kā ziņots, izskatot Glaudāna lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa pērn 7.maijā apsūdzētajam piesprieda sešu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz vienu gadu. Tieši tādu sodu viņam tiesas debatēs bija lūgusi piemērot prokurore Jekaterina Kušakova. Pats apsūdzētais savu vainu atzina, tāpēc apgabaltiesa lietu izskatīja bez pierādījumu pārbaudes.

Vēlāk Glaudāns un viņa aizstāvis, kā arī cietušās pārstāve par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzības, tāpēc lieta nonāca AT Krimināllietu tiesu palātā, kas šā gada 25.februārī pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu.

Tomēr apsūdzētais un cietušās pārstāve iesniedza kasācijas sūdzības arī par AT Krimināllietu tiesu palātas 25.februāra nolēmumu, tāpēc visbeidzot lieta nonāca AT Senātā, kas šodien to izskatīja rakstveida procesā.

Kā iepriekš informēja Ģenerālprokuratūrā, apsūdzētā persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 15.panta 3.daļas un 117.panta 9.punkta - par gatavošanos izdarīt slepkavību mantkārīgā nolūkā. Par to var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar lēmumu par lietas nodošanu tiesai apsūdzētajam civilstrīda iztiesāšanas laikā radās naids pret citu personu, turklāt viņš nevarēja vienoties ar šo personu par civilstrīda atrisināšanu. Apsūdzētais nolēma šo personu nogalināt. Lai realizētu savu nodomu, viņš sameklēja kādu cilvēku, kurš par 10 000 latu atlīdzību piekrita izdarīt slepkavību.

Tomēr sarunātais cilvēks par apsūdzētā slepkavnieciskajiem nodomiem paziņoja policijai, un jau pēdējās sarunas par slepkavību notika kā policijas eksperiments. 2011.gada 2.novembrī apsūdzētais vīrietis tika aizturēts.

Lai gan policijai sākotnēji bija aizdomas, ka apsūdzētais varētu būt pasūtījis divu personu slepkavības, prokuratūra atzina, ka sagatavošanās otrai slepkavībai nav pierādīta.

Kā ziņots, Valsts policijā aģentūra LETA iepriekš uzzināja, ka aizdomās turētais vīrietis ir Limbažu iedzīvotājs, kurš agrāk tiesāts par nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka slepkavības motīvs bijis civiltiesisks strīds saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.