Tiesa sākusi izskatīt krimināllietu, kurā par vairāk nekā 230 000 latu piesavināšanos no VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) apsūdzēts bijušais šī uzņēmuma Rīgas ceļu distances galvenais grāmatvedis Ivans Kušnarjovs, vēsta Latvijas Radio.
Saskaņā ar apsūdzību Kušnarjovs desmit gadu laikā vairākkārt izņēmis naudu no LDz kontiem, izmantojot viltotus parakstus. Lietā ir vairāk nekā 100 epizožu, un izmeklēšanas laikā Kušnarjovs daudzās savu vainu atzinis. Izkrāptā un vēl neatgūtā summa ir iespaidīga. Tas kļuva skaidrs pēc tam, kad „Latvijas dzelzceļa” pārstāvji vērsās pie tiesneses Ilzes Vanagas ar lūgumu par kaitējuma kompensāciju 232 643 latu apmērā.
Kā vēsta Latvijas Radio, šodien uz tiesu bija ieradušies vairāki liecinieki, taču lietu pēc būtības skatīt nevarēja, jo bija saslimis pats apsūdzētais. Viņa advokāts Armands Stumbergs tiesai pieteica vairākus lūgumus.
Advokāts lūdza pievienot lietas materiāliem izziņu par to, ka Kušnarjova ģimene atbilst trūcīgas ģimenes statusam, noteikt apsūdzētajam tiesu medicīnisko veselības stāvokļa ekspertīzi, uzdodot konkrētus jautājumus par to, ar kādu kaiti apsūdzētais sirgst un vai viņa slimība atļauj piedalīties tiesas sēdēs un notiesājoša sprieduma gadījumā - izciest sodu ieslodzījuma vietā.
Tiesa ekspertīzi noteica, tāpēc uz apsūdzēto sola Kušnarjovs, visticamāk, nonāks ne agrāk kā rudenī. Viņa advokāts līdz tam ar žurnālistiem runāt atteicies.
„2008.gadā, kad „Latvijas dzelzceļā” tika veikta pāreja uz jaunu, modernu grāmatvedības sistēmu, tika veikts audits. Tā rezultātā atklātas necaurspīdīgas darbības, par ko „Latvijas dzelzceļš” vērsās policijā un lūdza veikt pārbaudi. Policija pārbaudi veica un ierosināja procesu. Bet varu viennozīmīgi pateikt, ka cilvēki, kas turēti aizdomās par šīm darbībām, „Latvijas dzelzceļā” vairāk nestrādā,” skaidroja uzņēmuma preses sekretārs Māris Ozols.
Savus amatus zaudēja arī Kušnarjova tiešā vadība, piemēram, Rīgas ceļu distances priekšnieks Aivars Naglis. „Latvijas dzelzceļā” gan atsakās skaidrot, kāpēc informācija par šo gadījumu sabiedrībai līdz šim tika noklusēta. Uzņēmumā vien norāda, ka pārkāpumi atklāti tieši pēc Uģa Magoņa nonākšanas prezidenta amatā, un tagad šādi gadījumi vairs nebūtu iespējami. Tiesa gan, jau kopš 2003.gada sākuma Magonis darbojās „Latvijas dzelzceļa” padomē.
Savukārt Satiksmes ministrijā skaidro, ka ne tagadējais ministrs Anrijs Matīss, ne valsts sekretāres pienākumu pildītāja Džineta Innusa tolaik ministrijā nestrādāja. Satiksmes ministrs 2008.gadā bija Ainārs Šlesers. To, vai naudu ir cerības atgūt, ne „Latvijas dzelzceļš,” ne Satiksmes ministrija pagaidām nekomentē.