Ierosinātas 58 krimināllietas pret uzņēmumu vadītājiem par nelicencētu datorprogrammu izmantošanu

Pagājušajā gadā ierosināti 58 kriminālprocesi pret uzņēmumu un organizāciju vadītājiem, kuru vadītie uzņēmumi lieto prettiesiski iegūtas datorprogrammas.

 Aizvadītajā gadā Valsts policija sadarbībā ar organizāciju BSA|The Software Alliance (BSA), vadošo starptautisko organizāciju drošas un likumīgas digitālās vides veicināšanā, un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību "Datorprogrammu autortiesību apvienība" ik nedēļu veica 10 līdz 15 pārbaudes Latvijas uzņēmumos. Programmatūras pārbaužu laikā tika atklāti 237 pārkāpumi uzņēmumos Rīgā un reģionos, kā rezultātā tika ierosināti 58 kriminālprocesi un sastādīti 98 administratīvā pārkāpuma protokoli.

"Aizvadītā gada rezultāti parāda, ka Latvijā nelicencētu programmatūru lietotāju skaits joprojām ir augsts, tāpēc esmu gandarīts, ka Valsts policija ar panākumiem sadarbojusies ar BSA|The Software Alliance un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību "Datorprogrammu autortiesību apvienība", lai atklātu prettiesiski iegūtu datorprogrammu lietotājus, kuru skaits Latvijā joprojām ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šīs problēmas risināšanā nepieciešams ne tikai sodīt un ķert vainīgos, bet arī vairot izpratni un veikt izglītojošu darbu par autortiesību nozīmi, tāpēc aicinu visas iesaistītās puses aktīvi turpināt sadarbību, lai mazinātu nodarīto kaitējumu datorprogrammu ražotājiem," norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

"Ir paveikts liels darbs, kas tiks turpināts arī 2013. gadā. Mūsu darba mērķis ir vairot izpratni par autortiesību nozīmi, informēt par riskiem, kādus uzņemas kompānijas, izmantojot nelicenzētas datorprogrammas un mazināt nodarīto kaitējumu. Šī mērķa īstenošanai ir uzsākta plaša un ilgtermiņa sadarbība ne tikai ar valsts, bet arī ar pašvaldību institūcijām. Piemēram, šogad Valsts kontrole pievērsīs lielāku uzmanību datorprogrammu licencētai izmantošanai pašvaldībās un to iestādēs," saka Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā.

Latvija joprojām ir starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50%. Saskaņā ar pēdējo BSA pētījumu 2011. gadā nelegāli izmantoto programmatūru rādītājs Latvijā bija 54%. (http://portal.bsa.org/globalpiracy2011/) Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33% datoru lietotāju. 2012. gadā datorprogrammu ražotāji uzsākto kriminālprocesu ietvaros pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā 400 tūkstošu latu apmērā. Lielākā prasība veido 57 000 latu.

Latvijā par autortiesību pārkāpumiem, tostarp datorprogrammu nelicencētu lietošanu, ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Administratīvā atbildība fiziskām personām ir naudas sods līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 5000 latiem. Ja nodarītais kaitējums ir lielāks par piecām minimālajām mēnešalgām (1000 latu), tad iestājas kriminālatbildība, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai naudas sodu līdz 30 000 latu. Naudas sods par nelicencētu programmu lietošanu var sasniegt pat 40 000 latu, ja tas darīts personu grupā. Savukārt, ja kopējā datorprogrammu cena, kuras persona izmantojusi bez licences, sasniedz 10 000 latu, tas tiek uzskatīts par kaitējumu lielā apmērā, un tad ar naudas sodu vai piespiedu darbu vairs netiek cauri. Likums šādā gadījumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos.

"Ja kādai organizācijai datorprogrammas ir nepieciešamas darbam, tad nav vērts tērēt līdzekļus kompensāciju samaksai šo programmu ražotājiem, daudz loģiskāk un arī lētāk ir apzināt reālās vajadzības, precīzi saplānot nepieciešamo licenču skaitu un iegādāties to licences (izmantošanas tiesības) no uzticama šo produktu piegādātāja. Tā kā mazumtirdzniecībā valda konkurence, tad pārdevēji bieži vien rīko dažādas akcijas vai piedāvā atlaides. Taču šādas atlaides neviens vairs nepiedāvās pēc tam, kad būs konstatēta programmu neatļauta izmantošana - tad kompensācija būs jāmaksā saskaņā ar pilno produkta cenu," norāda I. Veikša.

Plašāka informācija par legālas programmatūras priekšrocībām ir pieejama www.bsa.org. Ziņot par nelicencēto programmu izmantošanu var, rakstot uz bsa@bsa.lv vai zvanot Ekonomikas policijai.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais