Par krāpšanu lielā apjomā, atkārtotu dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu apsūdzēto Leonīdu Minetu prokuratūra Rīgas apgabaltiesai lūdz sodīt ar naudassodu 100 minimālo mēnešalgu apmērā.
Mineta lieta šodien tika izskatīta pēc būtības, notika tiesas debates, bet rīt, 24.novembrī, plkst.9.30 plānots pasludināt spriedumu.
Pats apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pilnībā atzīst, tāpēc lietu bijis iespējams iztiesāt bez pierādījumu pārbaudes. Lieta izskatīta bez apsūdzētā klātbūtnes, bet tiesas sēdēs piedalījies Mineta aizstāvis.
LETA jau ziņoja, ka Mineta apsūdzība iepriekš tika izdalīta atsevišķā lietvedībā no krimināllietas, kurā par līdzīga rakstura noziegumiem bija apsūdzēti uzņēmēji Raitis Bullīts un Guntis Bērziņš.
Bullīti un Bērziņu Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 17.aprīlī atzina par vainīgiem un, izskatot krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes, piesprieda viņiem naudassodus attiecīgi 150 minimālo mēnešalgu jeb 18 000 latu un 120 minimālo mēnešalgu jeb 14 400 latu apmērā. Tāpat abiem apsūdzētajiem tiesa piemēroja mantas konfiskāciju.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Juris Juriss, Bullīts un Bērziņš bija apsūdzēti par to, ka laikā no 2002.gada maija līdz 2004.gadam vienojās un realizēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu izkrāpšanu no valsts budžeta par SIA "INT" veiktajiem eksporta darījumiem uz Ukrainu. Abiem apsūdzētajiem PVN izkrāpšanā esot palīdzējis arī Minets, pret kuru laika ekonomijas nolūkos kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, jo viņš ilgāku laiku nebija sasniedzams.
Lai nodrošinātu noziedzīgo ieceru realizāciju, Bērziņš un Bullīts, iesaistot savās darbībās un neinformējot par faktiskajiem apstākļiem un noziedzīgo nodomu Anriju Savrucki un Aigaru Aizupieti, esot uzdevuši viņiem nodrošināt vairākkārtēju muitas dokumentu un nodokļu rēķinu viltošanu un to izmantošanu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Juriss.
Pēc prokurora teiktā, tas esot bijis nepieciešams, lai nodrošinātu, ka "INT Latvija" nodokļa rēķinā norādītās eksportētās preces - piesūcinātu dzelzceļa gulšņu - vērtība ir augstāka nekā patiesībā, bet Igaunijas uzņēmumam "Baltic Railway Supply Osauhing" nodokļu rēķinā tiek norādīta eksportētās preces faktiskā vērtība, kas ir zemāka nekā "INT Latvija" nodokļu rēķinā norādītā.
Pēc PVN pārmaksas atmaksas izkrāpšanas no valsts budžeta, iegūstot šos līdzekļus savā valdījumā un zinot par to noziedzīgo izcelsmi, laikā no 2003.gada februāra līdz 2004.gada martam esot apzināti legalizēta daļa no šiem līdzekļiem kopumā 626 576 latu apjomā, iepriekš pastāstīja prokurors.
Bullītim un citiem iepriekšminēto noziegumu dalībniekiem esot palīdzējuši vairāki citi cilvēki, kuru lietas tika izdalītas no galvenās krimināllietas. 2006.gadā "par tūkstošiem viltotu dokumentu izgatavošanu un izmantošanu" tika notiesāts Vidmans Kupļanskis, Genādijs Gusevs, Uldis Kašs, Savruckis un Aizupietis. Pēc prokurora teiktā, šīs personas bija "vienkāršā darba darītāji", kas nebija informēti par vērienīgo krāpšanu.
Tūkstošiem viltoto dokumentu, kas esot svērti kilogramos, prokuratūra ieguvusi no Ukrainas kolēģiem, kuri sniedza palīdzību pēc lūguma. Lietas apjoms bijis tik grandiozs, ka katru šo viltoto dokumentu nebija iespējams pārbaudīt, tādēļ arī summas, kas varētu būt izkrāptas, iespējams, esot daudz lielākas, pieļāva prokurors. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokurors esot uzgājis vairāk nekā desmit dažādas tā sauktās ofšorfirmas, no kurām tikai dažas atsaukušās un sniegušas prokuratūrai lūgto informāciju.
LETA jau ziņoja, ka "INT Latvija" iesniedza prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar "VID nepamatotajiem izteikumiem masu medijiem par "INT Latvija" kā kriminālu elementu". Tā kā nebija bijis neviena notiesājoša sprieduma par SIA "INT Latvija" darbībām, Bullīts šādus spriedumus vērtēja kā apmelojošus.
VID krimināllietu par 1,5 miljonu latu PVN izkrāpšanu ierosināja 2004.gada novembra sākumā un pauda aizdomas, ka PVN izkrāpšanas shēmu 2003. un 2004.gadā esot īstenojušas divas kompānijas - SIA "INT Latvija" un SIA "Centra ekspedīcija".
Pēc Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, līdz 2003.gada jūlijam SIA "INT Latvija" daļas piederējušas arī patlaban par smagiem noziegumiem apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam (16,67%) un bijušajam AS "Ventspils nafta" prezidentam Igoram Skokam (16,67%), bet līdz pat 2004.gada septembrim - bijušā AS "Ventbunkers" prezidenta Olafa Berķa firmai SIA "N & J" (16,67%).
Kopš firmas dibināšanas SIA "INT Latvija" amatpersona un līdzīpašnieks ir 1969.gadā dzimušais Bullīts. Kopš 2003.gada septembra viņš bija vienīgais SIA "INT Latvija" īpašnieks.
VID informēja, ka jau no 2003.gada pavasara veicis operatīvos pasākumus un tā atklājis SIA "INT Latvija" un SIA "Centra ekspedīcija" īstenoto krāpšanas shēmu. VID Finanšu policija šajā lietā veica kratīšanu firmu birojos un amatpersonu dzīvesvietās. Kratīšanā atrasti un konfiscēti viltoti muitas pavaddokumenti, muitas un dažādu uzņēmumu zīmogi, kas izmantoti noziedzīgajai darbībai.
Pēc Maksātnespējas administrācijas datiem, starp trim valsts lielākajiem nodokļu parādniekiem 2006.gadā ierindoto "INT Latvija" Jūrmalas pilsētas tiesa pēc VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes pieteikuma par maksātnespējīgu atzinusi 2006.gada 7.decembrī.
"INT Latvija" nodokļu parāds budžetam 2006.gada nogalē pārsniedza divus miljonus latu, liecina VID sniegtā informācija.
Pēc 2007.gada 1.janvāra datiem, uzņēmums vairs nebija ierindots valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā.