Šodien pēcpusdienā ugunsdzēsējiem izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku neapsaimniekotajā kurorta poliklīnikā Ķemeros, Emīla Dārziņa ielā.
Kā ziņots, paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks vēsturiskajā ēku kompleksā izcēlās vakar vakarā. Informācija par ugunsgrēku saņemta vakar plkst.22. Liesmas izpletušās aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti aptuveni 50 cilvēki, izmantojot 13 tehnikas vienības.
Ugunsnelaime izcēlusies bijušās kūrorta poliklīnikā, kuru ugunsgrēks pamatīgi izpostīja jau pagājušā gada vasarā. Kā ziņots, 18.jūlija naktī Ķemeros, Emīla Dārziņa ielā, dega vēsturiskā koka ēka, nopostot 1200 kvadrātmetru lielu platību.
Pēc šī ugunsgrēka Jūrmalas pilsētas dome nolēma lūgt Ministru kabinetam ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā. Ar bijušo kūrortpoliklīniku pašvaldība saistīja Ķemeru un Jūrmalas attīstības plānus. "Mums ir iecere pārņemt ēku savā īpašumā un to atjaunot, izveidojot kūrorta ārstniecības iestādi, kas būtu labs pamats ne tikai Ķemeru, bet visas Jūrmalas kā kūrortpilsētas atdzimšanai," toreiz skaidroja pilsētas mērs Gatis Truksnis.
Kā šodien aģentūrai LETA atzina pilsētas mērs, valdība līdz šim nav atbalstījusu Jūrmalas pašvaldības lūgumu un kurorta poliklīnas ēku komplekss, tāpāt kā Ķemeru sanatorija joprojām ir SIA "Ominasis Latvia" īpašumā.
Postošais ugunsgrēks neapsaimniekotajā kurorta poliklīnikā Ķemeros varētu nebūt nejaušība, bet gan ļaunprātība, lai samazinātu īpašuma vērtību iespējamajā Ķemeru sanatorijas un ar to saistīto īpašumu izsolē, aģentūrai LETA sacīja Jūrmalas domes deputāts, Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents, Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdētājs Māris Dzenītis ("Reģionu alianse").
Pēc Dzenīša rīcībā esošās informācijas, ugunsnelaime vakar sākusies trīs vietās vienlaicīgi un to nevarot uzskatīt par nejaušību.
Deputāts neizslēdz, ka dedzināšana varētu būt izdevīga iespējamajiem sanatorijas pircējiem, jo nopostot vēsturskās ēkas, samazinās īpašuma vērtība. Policijai būtu jāizmeklē notikušā iemesli, tajā skaitā, vai šīs nakts ugunsgrēks nav saistāms ar pērnās vasaras postošo ugunsgrēku šajā pašā komplekā.
Kā uzskata Dzenītis, valdības rīcību var uzskatīt par kaitniecību, jo nekas netiek darīts, lai saglābtu unikālo kultūrvēsturisko objektu, kas tiek iznīcināts Ķemeru iedzīvotāju acu priekšā.
Dzenītis jau iepriekš paudis viedokli, ka Ķemeru sanatorija būtu jāpārņem valsts īpašumā, nododot to Jūrmalas pašvaldības pārziņā. "Valdībai ir iespēja labot pirms 15 gadiem privatizācijas procesā pieļautās kļūdas un nodemonstrēt savu varēšanu, reāli palīdzot Jūrmalai un visai Latvijas kūrortu industrijai, atsavinot no iepriekšējiem īpašniekiem nemākulīgi apsaimniekotos Ķemeru sanatorijas īpašumus," sacīja deputāts.
Kā ziņots, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepriekš ieteica nepārņemt valstij savā īpašumā kultūras pieminekli Ķemeru sanatorija. Kā iepriekš skaidroja VNĪ pārstāvji, valsts interesēs ir sanatorijai atrast jaunu īpašnieku, nevis pašai to pārņemt savā īpašumā.
Sanatorijas īpašnieku parādu dēļ sanatorija - četru ēku komplekss - drīzumā varētu nonākt izsolē. "Ominasis Latvija" ir saistības pret pašvaldību un kreditoriem, tāpēc tiesu izpildītājs plāno izsludināt sanatorijas izsoli. Iepriekš izskanēja, ka izsole varētu notikt ap 2013.gada janvāri, taču joprojām konkrēts izsoles termiņš nav zināms.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis iepriekš prognozēja, ka sākuma cena izsolē varētu būt atbilstoša parādu summai, kādu tās īpašniekam aprēķinājusi banka - pieci miljoni latu. Savukārt nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" Komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs portālam "Nozare.lv" prognozēja, ka Ķemeru kompleksa vērtība patlaban varētu svārstīties starp vienu līdz trīs miljoniem latu.