Augstākā tiesa (AT) šodien attaisnoja un atbrīvoja no apcietinājuma Larisu Kokoreviču un Alekseju Jegorovu, kuri kopā ar vēl divām personām tika apsūdzēti 2009.gadā Mangaļsalā izdarītās dubultslepkavības krimināllietā, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Jegorovs un Kokareviča sākotnēji tika apsūdzēti par abu slepkavību atbalstīšanu, taču Rīgas apgabaltiesa pērn viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu pārkvalificēja. Līdz ar to Jegorovu un Kokareviču apgabaltiesa notiesāja par nozieguma slēpšanu un neziņošanu, piespriežot viņiem attiecīgi četru un sešu gadu cietumsodu.
Tomēr, izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 14.februāra spriedumu daļā par Jegorova un Kokorevičas notiesāšanu pēc Krimināllikuma (KL) pantiem par nozieguma slēpšanu un neziņošanu.
AT Jegorovu pēc panta par neziņošanu, ja droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags noziegums, atzina par nevainīgu un attaisnoja. Viņš tika atbrīvots uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas.
Pēc šī paša panta AT atzina par nevainīgu un attaisnoja arī Kokareviču. Savukārt pēc panta par nozieguma slēpšanu AT pret Kokareviču kriminālprocesu izbeidza, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 689.panta 1.daļu.
Kriminālprocesa likuma 689.panta 1.daļā teikts, ka personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota. Tādējādi secināms, ka Kokareviča Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm izdota no ārvalsts, pamatojoties uz sākotnējo apsūdzību par slepkavības atbalstīšanu, bet par citu noziegumu viņu Latvijā tiesāt nevar.
Arī Kokareviča šodien tika atbrīvota tiesas sēžu zālē uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas, pastāstīja Kataja.
Neskaitot Jegorovu un Kokareviču, šajā lietā apsūdzības celtas arī Valijai Spruktai (līdz laulības šķiršanai - Gluskerei) un Artūram Spruktam. A.Spruktu par abu slepkavību izpildīšanu Rīgas apgabaltiesa pērn 14.februārī sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz 18 gadiem, mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem, bet V.Spruktai par slepkavību atbalstīšanu apgabaltiesa toreiz piesprieda 16 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.
Attiecībā uz Spruktiem AT Krimināllietu tiesu palāta Rīgas apgabaltiesas spriedumu šodien atstāja negrozītu.
Pilns apelācijas instances tiesas sprieduma teksts ar motīvu daļu būs pieejams no 28.novembra, bet pēc tam desmit dienu laikā procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā, informēja Kataja.
Kā ziņots, apelācijas sūdzības par apgabaltiesas spriedumu bija iesniedzis A.Sprukts, Jegorovs un V.Sprukta, bet apelācijas protestu - Rīgas tiesas apgabala prokuratūra. Attiecībā pret Jegorovu prokuratūra savu apelācijas protestu gan vēlāk atsauca.
Kā iepriekš pastāstīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Inese Šulte, apsūdzētie Sprukti pirmās instances tiesai savu vainu atzina, savukārt Jegorovs un Kokarēviča neatzina.
Minēto noziegumu prokurore raksturoja kā pēkšņu, lai gan konflikts starp upuriem un apsūdzētajiem bijis samilzis jau ilgāku laiku.
Kā ziņots, A.Spruktam šajā lietā apsūdzība tika celta pēc KL 118.panta 2.punkta - par slepkavību, ja noslepkavotas divas vai vairāk personas. Minētais likuma pants vainīgās personas paredz sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu. Savukārt pārējām trim personām apsūdzības sākotnēji tika celtas pēc KL 118.panta 2.punkta caur 20.panta 4.daļu - par šī nozieguma atbalstīšanu, tomēr Kokarēvičas un Jegorova nodarījumus pirmās instances tiesa pārkvalificēja.
2009.gadā Rīgā, Mangaļsalā, kādā meža masīvā tika atrasti divu sieviešu līķi ar vairākām cirstām brūcēm galvā. 2009.gada 4.augustā tika aizturēti noslepkavoto kaimiņi - agrāk tiesāts 1972.gadā dzimis vīrietis un 1968.gadā dzimusi sieviete. Turpinot izmeklēšanu, policija noskaidroja vēl divas personas, kuras varētu būt iesaistītas noziedzīgā nodarījuma pastrādāšanā, taču šīs personas neatradās Latvijā. 2009.gada novembrī Nīderlandē tika aizturēta 1965.gadā dzimusi sieviete un 1985.gadā dzimis vīrietis. Šīs personas tika izdotas Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām.
Cilvēka prātam izskaidrojama motīva šai slepkavībai neesot. Nozieguma izdarīšanā iezīmējoties tā dēvētā nemotivētā agresija, iepriekš skaidroja policija. Apsūdzētie abas cietušās esot uzskatījuši par "pārāk pareizām".
Policija sākotnēji izvirzīja vienu šī nozieguma versiju, proti, slepkavības motīvs varētu būt personīgas nesaskaņas ar pazīstamiem cilvēkiem. Māte ar meitu dzīvojušas divatā kādā sociālajā mājā. Viņu dzīvesveids, kā arī meitenes sekmes un uzvedība skolā tika raksturotas pozitīvi, un sociālajā mājā abas nonākušas slikto materiālo apstākļu dēļ. Policija uzskatīja, ka tieši iespējamās nesaskaņas ar apkārt dzīvojošajiem varētu būt novedušas pie smagā nozieguma.