Šogad Latvijas cietumos gājuši bojā 26 ieslodzīti

Šajā gadā ieslodzīto pašnāvību skaits nepārsniedz pašnāvību skaitu iepriekšējos gados, savukārt kopumā šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ieslodzījuma vietās tika reģistrēti 26 nāves gadījumi, vēstulē Tieslietu ministrijai (TM) norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte.

Iepriekšējos gados - attiecīgi 2009. un 2011.gadā - tika reģistrēti 26 nāves gadījumi. Savukārt šogad tika reģistrētas septiņas pašnāvības.

Tāpat ieslodzījuma vietās ir pieejamas un arī tiek realizētas resocializācijas programmas, kurās ieslodzītais iemācās atpazīt un kontrolēt savas emocijas, izprast savu domāšanas veidu. Tādā veidā, kā norāda IeVP, mainās ieslodzītā attieksme pret dažādām lietām, pārveidojas ieslodzītā uzvedība, tāpat šīs programmas veicina ieslodzītās personas suicidālas uzvedības korekciju.

Kā ziņots, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) līdz 5.oktobrim lūdza IeVP priekšniekam Visvaldim Puķītem iesniegt paskaidrojumus par savu redzējumu pašnāvību un nāves gadījumu novēršanai kopumā ieslodzījuma vietās, kā arī norādīt, kādas resocializācijas programmas tiek veiktas ieslodzījuma vietās un kā ar tām tiek strādāts.

Viena no programmām, kas tiek realizēta ieslodzījuma vietās, ir "Domāšanas prasmes". Tā ir no Kanādas pārņemta resocializācijas programma, kuras laikā ieslodzītais iemācās atpazīt un izprast savas emocijas, atpazīt domāšanas veidu, spēj vadīt un mainīt savu uzvedību, tostarp adekvāti reaģēt uz konfliktsituāciju un pārvarēt problēmas, skaidrots vēstulē.

Tāpat tiek izmantota programma "Dusmu menedžments”, kas tika attīstīta Nīderlandē. Ar tās palīdzību ieslodzītais pilnveido sociālās prasmes pārvaldīt savas negatīvās emocijas, kas savukārt ietekmē personas domāšanu un uzvedību.

Vēl ar ieslodzītajiem tiek strādāts, izmantojot "Stresa menedžmenta" un "Equip" programmas, no kurām pēdējā paredzēta tieši jauniem cilvēkiem ar antisociālām uzvedības problēmām.

Vēstulē ministrijai tiek uzsvērts, ka vispārīgs ieslodzīto veselības stāvoklis tiek konstanti pārbaudīts, veicot profilaktiskās apskates, ārstējot un izmeklējot Latvijas Cietumu slimnīcā. Savukārt ieslodzītajiem, kuriem ir hroniskas veselības problēmas, tiek organizēta ārstu pastāvīga novērošana.

Kā aģentūrai LETA norādīja TM preses sekretāre Sigita Vasiļjeva, tieslietu ministrs ar vēstuli vēl nav paguvis iepazīties.

Iepriekš Bordāns aģentūrai LETA pauda viedokli, ka, neskatoties uz slikto finansiālo situāciju, nevar nolaisties līdz vienaldzīguma līmenim problēmas risināšanā. Tomēr viņš uzsvēra, ka formulējumi par pašnāvību kā situācijas risinājumu var tikai motivēt notikumu atkārtošanos, tāpēc ieslodzīto personu riska pakāpe ir jāizvērtē. "Turklāt pastiprinātu uzmanību pievērsīsim gan pašnāvību gadījumu novēršanai, gan arī notikušo pašnāvību izmeklēšanai," secināja Bordāns.

Savukārt Puķīte LNT raidījumā "900 sekundes" izteicās, ka viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai Latvijas ieslodzījumu vietās kopumā ir jaunu cietumu celtniecība, taču pašreizējos finansiālajos apstākļos tas ir neiespējami. IeVP priekšnieks jau iepriekš intervijās atzīmēja, ka cietumos procentuāli pašnāvību skaits neesot lielāks kā starp brīvībā dzīvojošajiem, tāpēc esošajā situācijā viņš nesaskatot nekā traģiska, kaut gan, protams, šādi gadījumi neesot pieļaujami.