Par draudzenes nonāvēšanu apsūdzētais students daļēji atzīst savu vainu

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrā 25 gadus vecajam studentam Jānim Gaigalam šodien uzrādīta apsūdzība par savas draudzenes slepkavību, kas veikta šā gada maijā, Rīgā, Iļģuciemā, apsūdzētā un nogalinātās dzīvesvietā.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, jau 27.augustā prokurors nolēma Gaigalu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 116.panta, tas ir par to, ka viņš izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību).

Šodien, kad apsūdzētais ieradās Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrā, viņam tika uzrādīta apsūdzība un viņš sniedza liecības par uzrādītās apsūdzības būtību. Savu vainu inkriminējamā nozieguma izdarīšanā apsūdzētais atzina daļēji, norādot, ka viņam nebija nodoma nevienu tīši noslepkavot.

Pirmstiesas process lietā tiek turpināts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 281.panta 4.daļu izmeklēšanas tiesnesis ik pēc diviem mēnešiem izvērtē apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību. Šā gada 23.jūlijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese nolēma neturpināt Gaigala kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu. Šāds izmeklēšanas tiesneses lēmums nav pārsūdzams.

KPL 280.pantā noteikts, ka procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt jautājumu par apcietinājuma piemērošanu, ja personai celta un izsniegta jauna apsūdzība par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, persona pārkāpusi piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, iegūti pierādījumi par mēģinājumiem nelikumīgi ietekmēt liecinošo personu, persona ir iznīcinājusi vai mēģinājusi iznīcināt noziedzīga nodarījuma pēdas vai pirmstiesas kriminālprocesā iegūtie materiāli rada pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi citu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai grasās izvairīties no pirmstiesas kriminālprocesa vai tiesas.

17.augustā minētais kriminālprocess tika saņemts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai. Izvērtējot lietas materiālus, prokurors secina, ka laika posmā no šā gada 23.jūlija, kad izmeklēšanas tiesnese nolēma neturpināt apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu, līdz 30.augustam netika iegūts pamats atkārtota procesa virzītāja ierosinājumam par apcietinājuma piemērošanu iesniegšanai tiesā.

Jau ziņots, ka maija vidū Iļģuciemā Rīgas policisti aizdomās par draudzenes nonāvēšanu aizturēja kādu 25 gadus vecu studentu. Jaunais vīrietis savu vainu jau tad atzina, un skaidroja, ka nelaime notikusi sadzīviska konflikta laikā, kurā viņš draudzenei vairākas reizes iesitis.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis iepriekš informēja, ka policijā vērsās kādas 1988.gadā dzimušas jaunietes vecāki, ziņojot, ka meita jau vairākas dienas neatbild uz tālruņa zvaniem. Vecāki norādīja meitas dzīvesvietu, kuru Rīgas policisti pārbaudīja. Dzīvesvietā likumsargi atrada jaunās meitenes līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Notikušā apstākļu noskaidrošanai policisti sāka kriminālprocesu.

Turpinot izmeklēšanu, policistiem radās pamatotas aizdomas, ka jaunās sievietes nonāvēšanā varētu būt vainojams viņas dzīvesbiedrs, kuru policisti sāka meklēt. Policisti pārbaudīja vairākas jaunā vīrieša iespējamās atrašanās vietas vairākās Latvijas pilsētās. Meklēšanā iesaistījās arī bojā gājušās jaunietes tuvinieki, ievietojot informāciju sociālajos tīklos.

Pēc pāris dienām, students, saprotot, ka par izdarīto nāksies atbildēt likuma priekšā, pats ieradās policijas iecirknī un atzinās izdarītajā. Jaunietis pastāstīja, ka liktenīgajā dienā bija lietojis alkoholiskos dzērienus. Viņš atzina, ka, ierodoties mājās, viņam izcēlās konflikts ar draudzeni, viņš tai vairākas reizes iesita un pameta dzīvokli.

Sociālajos portālos bija ievietota nogalinātās jaunietes tēva parakstīta vēstule, kurā viņš aicināja atsaukties ikvienu, kuram ir zināma aizdomās turamā atrašanās vieta, kad viņš vēl nebija pieteicies policijā. Vecāki ziņoja, ka no meitas rokassomiņas bija pazudusi arī nauda.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais