Par padēla slepkavību aizdomās turētais pakaras; kamerā bijuši divi

Šonedēļ Rīgas centrālcietumā savā kamerā pakāries nepilnus 40 gadus vecais vīrietis, kuru turēja aizdomās par padēla noslepkavošanu. Vīrietis kamerā nav atradies viens, bet kopā ar vēl kādu apcietināto, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Astoņgadīgā zēna māte, kura, tāpat kā viņas dzīvesbiedrs, tiek turēta aizdomās par bērna slepkavību, joprojām atrodas apcietinājumā.

Pirms divām nedēļām uz kādu Rīgas centra dzīvokli ātrās palīdzības mediķi saņēma izsaukumu. Dzīvoklī viņi atrada zēna ķermeni ar acīmredzamām vardarbības pazīmēm, zēns vairs nebija dzīvs. Mediķi izsauca policiju, kas nozieguma vietā aizturēja zēna māti – 1979. gadā dzimušu sievieti, un zēna patēvu – 1973. gadā dzimušu vīrieti. Ātrās palīdzības mediķus bija izsaukuši bērni, kuri arī atradās dzīvoklī. Policija neapstiprina, bet, iespējams, bērni bijuši slepkavības liecinieki.

Policija informēja, ka abi pieaugušie iepriekš bijuši sodīti – patēvs par slepkavību, bet māte – par smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Kopumā ģimenē auga seši bērni – dažāda vecuma, no kuriem jaunākais dzimis tikai pagājušajā gadā. Bērni atrodas aprūpes iestādēs, un viņiem meklē audžuģimenes. Kā viena no versijām, kāpēc vecāki varētu būt pacēluši roku pret dēlu, izskanējis apstāklis, ka zēns izēdis ievārījuma burciņu. Pēc policijas informācijas, nozieguma laikā ne patēvs, ne māte nav bijuši ne alkohola, ne narkotiku reibumā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciāliste Ināra Makarova apstiprināja, ka vīrieša pašnāvības fakts ir konstatēts, taču pašlaik sīkāka informācija par notikušā apstākļiem netiks sniegta. «Ir ierosināta dienesta izmeklēšana, uzsākts kriminālprocess – viss pašlaik ir noskaidrošanas procesā,» saka I. Makarova. Pēdējā laikā sabiedrībā daudz uzmanības ir pievērsts pašnāvībām cietumos, ieslodzīto tiesību aizstāvji pat norāda, ka liela daļa pašnāvību notikušas mīklainos vai neskaidros apstākļos, piemēram, pašnāvību izdarījis cilvēks, kam pēc 20 dienām jāiznāk brīvībā, vai pašnāvībā pakaroties izmantotas kurpju auklas, kurām nemaz nebūtu jābūt pie ieslodzītā.

IeVP sola sniegt informāciju, tiklīdz tas būšot iespējams, sola I. Makarova, noraidot izteikumus, ka pašnāvības cietumos notiek arvien biežāk. «Pašnāvību skaits cietumos ir svārstīgs,» saka IeVP pārstāve. No 2008. līdz 2010. gadam cietumos reģistrētas 9 pašnāvības, 2011. gadā – septiņas, bet šogad – jau piecas. Vairāk nekā pašnāvību ir to mēģinājumi, taču, kā saka I. Makarova, tos reģistrē, bet esot grūti noteikt, kur ir pašnāvības mēģinājums, kur tieksme pašsakropļoties, kas cietumos ir bieži izplatīta parādība. Līdz šim visos gadījumos, kuri izmeklēti saistībā ar pašnāvībām, esot apstiprinājies, ka tās patiešām bijušas pašnāvības, nevis slepkavības, kuras mēģināts slēpt zem labprātīgas aiziešanas no dzīves.

Vai par slepkavību aizdomās turētā vīrieša nāve ieviesīs izmaiņas lietas izmeklēšanā, policijā konkrēti neatbild. Aizdomās tika turēti divi, tagad – tikai māte, un līdz šim neesot izdevies noteikt, kurš konkrēti kādas darbības veicis, tāpēc nevar apgalvot, ka izmeklēšana apstātos. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Daiga Kondrāte sacīja: ja persona, pret kuru ierosināta krimināllieta, ir mirusi, tad lieta pret viņu tiek izbeigta, bet par lietas tālāko virzību un izmeklēšanu «pagaidām sīkāku informāciju sniegt nevaram».

Mirušais vīrietis bijis divu jaunāko bērnu tēvs. Rīgas bāriņtiesas informācija liecina, ka 2009. gadā ģimene pārcēlusies uz Rīgu un mātei tad atjaunotas aprūpes tiesības, kuras iepriekšējās dzīvesvietas pašvaldībā bija atņemtas. Ģimene sociālajā dienestā regulāri saņēmusi atbalstu. Neoficiāla informācija liecina, ka bērnu māte gaida nākamo bērnu.

***

UZZIŅAI

«Pēc nozieguma veida liela daļa ieslodzīto ar pašnāvnieciskām tieksmēm ir izdarījuši slepkavības un vardarbīgus noziegumus, un viņiem draud ilgs ieslodzījuma termiņš. Psiholoģiskas problēmas rada vaina un kauna izjūta, īpaši, ja ieslodzītais pazinis upuri.»

Pasaules veselības organizācija

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.