Viļakā uzietās cilvēku mirstīgās atliekas, iespējams, ir Otrajā pasaules kara čekistu upuri

Pēc vēl vienas no versijām jūlija beigās, augusta sākumā Viļakas centrā uzietās cilvēku mirstīgās atliekas, iespējams, ir Otrā pasaules kara laikā čekistu nogalinātie pienotavas darbinieki.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Viļakas novada bibliotēkas informācijas speciālists Vilis Bukšs, mirstīgo atlieku atrašanas sabiedrība "sašūpojusies" un aizvien vairāk cilvēku sāk interesēties par notikušo, cenšas sakārtot savas atmiņas un dalās tajās ar līdzcilvēkiem.

Daži vietējie iedzīvotāji, kam tajos laikos bijis pa 14 līdz 15 gadiem, zināja stāstīt, ka vācu laikā šajā vietā atradusies pienotava, kurp viņi nesuši nodot pienu, bet pretī saņēmuši sviestu un krējumu. Tai blakus atradusies saldētava. Ienākot Sarkanajai armijai, pienotava esot nolīdzināta līdz ar zemi, bet seši tās darbinieki pazuduši. Pēc stāstītāju versijām, pienotavas darbinieki esot nošauti un turpat aprakti.

Lielu interesi par atrastajām mirstīgajām atliekām ir izrādījuši arī cilvēki no dažādām Latvijas vietām, kuru piederīgie ir bijuši iesaistīti nacionālo partizānu kustībā un kuru atdusas vietas joprojām nav noskaidrotas.

Saistībā ar Viļakas centrā uzietajiem, iespējams, vēsturiskajiem apbedījumiem ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XIII nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību".

Minēto kriminālprocesu uzrauga Balvu rajona prokuratūra, izmeklēšanā ir iesaistīta arī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa.

Jau ziņots, ka 31.jūlijā un 1.augustā Viļakas centrā, novada bibliotēkas tuvumā, SIA "Alūksnes Energoceltnieks" darbinieki, veicot rakšanas darbus, vairākās vietās uzdūrās pagaidām nenoteiktiem, iespējams, vēsturiskiem apbedījumiem.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Bukšs, 31.jūlijā cilvēku mirstīgajām atliekām, kas ir pietiekami labā stāvoklī, strādnieki uzdūrās trijās vietās, bet nākamajā dienā - vēl trijās.

Darbu veicēji kā profesionāli arheologi uzmanīgi ar suku noņēmuši smilšu slānīti un atrakuši mirstīgo atlieku fragmentus, tāpēc apbedījums nav ticis izpostīts, bet gan rūpīgi atrakts un paglābts.

Pēc vienas no versijām, atrastās cilvēku mirstīgās atliekas varētu būt no Otrā pasaules kara laikiem. Sevišķi ticamu šo versiju dara fakts, ka netālu no uzietajām apbedījumu vietām kādreiz atradās siera un piena noliktavas. Kara laikā šos pagrabus saviem mērķiem izmantoja gan nacisti, gan čekisti, pastāstīja Bukšs.

Par to, ka apbedītie cilvēki gājuši bojā vardarbīgā nāvē, liecina viņu galvaskausi, kuriem pakauša daļā redzamas šautas brūces.

Kas ir šie apbedītie, precīzāk mēģinās noteikt eksperti. Apstākļu noskaidrošanā iesaistījusies arī Valsts policija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Viļakas novada pašvaldība.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais