Vairāk slīkst pārgalvīgie peldētāji

Jūlijā ik gadus tiek reģistrēts vislielākais noslīkušo skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika. Arī šis gads nav izņēmums – ūdeņi paņēmuši 28 cilvēku dzīvības.

Arī pēdējā jūlija dienā neiztika bez noslīkušajiem. «Pulksten 10.29 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā karjerā slīkst 45 gadus vecs vīrietis, kurš kopā ar draugiem atpūties pie karjera. Devies peldēties, vēlējies padižoties, ka var pārpeldēt pāri karjeram, taču pārvērtējis savus spēkus. Draugi pamanījuši, kad viņš jau bija zem ūdens,» par notikušo stāsta VUGD pārstāve Inga Vetere. VUGD ūdenslīdējiem izdevās noslīkušo vīrieti pēc pāris stundām izcelt no ūdens. Vēl tajā pašā dienā Bolderājā noslīka apmēram 35 gadus vecs vīrietis. Bet vakara pusē Jelgavā no Svētes upes tika izcelts bojā gājušais, kuru meklēja kopš 21. jūlija, kā arī izdevās atrast Riebiņos pirms vairākām dienām bojā gājušo. Vēl joprojām tiek meklēti pirms kāda laika noslīkušie. VUGD norāda, ka aktīva meklēšana notiek 48 stundas pēc negadījuma, pēc tam jau tas tiek darīts pēc policijas vai radinieku pieprasījuma.

I. Vetere uzsver, ka jūlijā ik gadus tiek reģistrēts vislielākais skaits noslīkušo. Piemēram, 2011. gadā – 16, 2010. gadā – 50, 2009. gadā – 17, bet 2008. gadā – 21 cilvēks.

Viņa pieļauj, ka noslīkušo skaits varētu būt lielāks, jo VUGD statistikā tiek reģistrēti tikai tie gadījumi, kad uz notikuma vietu izbrauc glābšanas dienests. Piemēram, ja apkārtējie pamana nelaimi uz ūdens un slīkstošo izvelk, kaut arī bez dzīvības pazīmēm, tad glābēju palīdzība nav nepieciešama un līdz ar to šāds gadījums VUGD statistikā netiek fiksēts. «Apkopojot negadījumu datus, var secināt, ka pārsvarā uz ūdens iet bojā vīrieši. Taču, ja vēl pirms pāris gadiem pārsvarā noslīka vīrieši no 20 līdz 30 gadu vecumam, tad tagad vairāk ir 40 līdz 50 gadus veco,» teic I. Vetere.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais