Vecticībnieki, kuru lūgšanu namus apstaigājuši zagļi, visvairāk noraizējušies par to, ka ikonostass ir tukšs un tagad vairs nav pie kā lūgties.
Savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, lai paziņotu par lielu vērtību zudumu Latvijas valstij, neviens šo vērtību turētājs nav vērsies.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latgalē kopš gada sākuma apzagtas 16 lauku baznīcas. Taču līdz pieminekļu inspekcijai nonākusi ziņa tikai par Štikānu vecticībnieku draudzes namu, un arī tā pati izlasīta mūsu avīzē. Par citiem apzagtiem dievnamiem inspekcijai ziņu nav. Inspektore Vilma Platpīre jau pagājušajā nedēļā bija aizbraukusi uz Štikāniem un brauks atkal. Šonedēļ – jau bruņojusies ar inspekcijas arhīvā glabāto fotogrāfiju un salīdzinās attēlu ar tukšo ikonostasu. Paši draudzes locekļi zina, ka nozagtas ikonas, taču kādas tieši – ne. «Mēs prasām onkulītim, kas nozagts, bet viņš tikai atkārto – ja ņiznaju, ja ņiznaju*,» stāsta inspektore. Mazajās draudzēs visi esot veci. Paši ar fotografēšanu nenodarbojas. Nemāk un negrib. Citiem neļauj, jo neuzticas.
Inspekcija tagad iecerējusi apsekot visus dievnamus, tādējādi ar laiku kļūs zināms vismaz tas, vai un kādas ikonas nozagtas no tām, kas atrodas valsts aizsardzībā. Bet principā policija šobrīd meklē kaut kādas teorētiski vērtīgas bildes. Izmeklēšanā jaunumu pagaidām neesot. Kad būs aizturētie, tad arī tikšot ziņots.
Tikmēr vecticībniekiem sakrālo attēlu trūkums rada gluži praktiskas problēmas – nav pie kā lūgties. Latvijas vecticībnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Ilarions Ivanovs stāsta, ka, piemēram, Gurilišķu draudze vērsusies pie Rīgas Grebenščikova draudzes ar lūgumu piešķirt dažas ikonas, vismaz metāla. No Gurilišķu lūgšanu nama Rēzeknes novada Sakstagala pagasta nozagti 19 svētie attēli, un tagad aptuveni 70 draudzes locekļi esot palikuši bez starpnieka sarunai ar Dieva valstību. Rēzeknes tūrisma portālā gan atrodama informācija, ka nelielajā ciemā mīt vien septiņas atraitnes. Taču jebkurā gadījumā arī viņām ir vajadzīgas ikonas, bet visiem lūgšanu namiem – lielāka drošība.
Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālā padome draudzēm izsūtījusi apkārtrakstu ar aicinājumu būt sevišķi vērīgiem. Vienas draudzes locekļi nule saņēmušies. Ievēlējuši jaunu priekšsēdi un tagad organizē kārtīgas signalizācijas uzstādīšanu.
Bet principā vecticībnieki paliek pie domas, ka mazās baznīcas un tajās glabātās vērtības vajadzētu apsargāt valstij. I. Ivanovs spriež, ka citām konfesijām par šādu prasību nav ko apvainoties: «Ne luterāņiem, ne katoļiem, ne pareizticīgajiem nav tādu ikonu. Tām ir milzīga kultūrvēsturiska vērtība!»
Vēstule ar lūgumu valdībai finansēt drošības pasākumus vēl nav nosūtīta. Baznīcas centrālās padomes priekšsēdētājs tēvs Aleksijs Žilko skaidro, ka vēstule ir tapšanas procesā.
Arī kultūras pieminekļu inspekcija atzīst, ka neatkarīgi no iemesliem pieļaut tālāku ikonu izvazāšanu nedrīkst. Kārtīga signalizācija ar signālu uz policijas pulti un līdzās dievnamam rīcībspējīgs cilvēks ar telefonu ir vienīgā iespēja, kā to izdarīt. Vēl būtu lietderīgi aizliegt vērtīgo mākslas priekšmetu izvešanu, bet pie atvērtām robežām to izkontrolēt esot praktiski neiespējami.
*nezinu, nezinu – krievu val.