Virsrakstā izteiktais apgalvojums būs patiess tādā gadījumā, ja apstiprinās Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā. Tie paredz, ka turpmāk par narkotisko vielu lietošanu varētu sodīt tikai administratīvi. Proti, ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 250 latiem. Pagaidām par atkārtotu narkotiku lietošanu var arī piespriest līdz diviem gadiem cietumā.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Valdis Voins uzskata, ka administratīvais sods vienmēr asociējas ar vieglāku soda mēru. "Cīņa pret narkotisko vielu lietošanu un izplatīšanu ir pasludināta par vienu no prioritātēm, mēs morāli nevaram atļauties atbalstīt šādu lēmumu," saka VP priekšnieks. Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece norāda, ka Tieslietu ministrija (TM) cenšas dekriminalizēt narkotiku lietošanu, kas var sekmēt narkomānu skaita pieaugumu. TM preses pārstāve Jana Saulīte pārmetumus atspēko, sakot, ka šī norma ir izrauta no konteksta. "Mūsu doma ir būtiski mainīt visu soda sistēmu, lai tiesneši varētu plašāk piemērot alternatīvos sodus, nevis par mazajiem noziegumiem bāzt cilvēkus cietumā. No tā jēgas nav! Latvijas sodu sistēma ir novecojusi, jābūt kādām pārmaiņām," teic J. Saulīte. Viņa uzsver, ka narkotiku lietošana ir pārkāpums, kura izmeklēšanai kriminālprocesuālā kārtībā policija tērēs milzīgus resursus, kurus varētu ieguldīt nopietnāku noziegumu atklāšanā.
Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs stāsta, ka Juristu biedrībā grozījumi nav pārrunāti. "Ir gadījumi, kad Tieslietu ministrija lūdz mūsu atzinumu, taču šos dokumentus neesam redzējuši. Nevar viennozīmīgi pateikt – ir vai nav novecojusi Latvijas sodu sistēma. Tomēr vērojama tendence, ka ir liela sodu kriminalizācija. Jāatgādina, ka soda efektivitāti rada nevis tā bargums, bet nenovēršamība," saka A. Borovkovs. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja grozījumus Krimināllikumā atbalstīs, narkotiku tirgošana arī turpmāk būs tikai krimināli sodāma, bet to lietošanu uzskatīs par vainu pastiprinošu apstākli.