Rotaļājoties bērnu laukumā, zēns gūst smagus galvaskausa bojājumus

Vakar pēc sitiena ar šūpolēm pa galvu kāds zēns guvis smagus galvaskausa bojājumus, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Elīna Neimane.

Neimane uzsver, ka teju visi bērni labprāt savu laiku pavada kopā ar vecākiem un saviem vienaudžiem, rotaļājoties rotaļlaukumos un izmantojot tur pieejamās atrakcijas, taču ne vienmēr vecāki pietiekami izvērtē šo atrakciju drošības aspektus. Vakar Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ievietotais zēns ir guvis ļoti nopietnu traumu, tāpēc slimnīcas mediķi aicina vecākus pastiprinātu uzmanību pievērst bērnu drošībai rotaļlaukumos.

 

Kā pastāstīja BKUS bērnu ķirurģijas profesors Aigars Pētersons, visbiežāk rotaļlaukumos bērni gūst ādas nobrāzumus, mīksto audu un galvas sasitumus, kā arī ekstremitāšu kaulu lūzumus. Savukārt šūpoles viņš nosauc par vienu no bīstamākajiem traumu mehānismiem.

 

Pētersons uzsver, ka, neskatoties uz esošajiem normatīvajiem aktiem, nereti šūpoles, slidkalniņi un batuti neatbilst Eiropas Savienības noteiktajiem drošības standartiem, tāpēc vecākiem ir jāvērš uzmanība uz bīstamām rotaļu konstrukcijām un nepieciešamības gadījumos "jāceļ trauksme". Viņš norāda, ka nekvalitatīvi izgatavotas vai nolietojušās atrakcijas ir attiecīgo pašvaldību un nekustamo īpašumu projektu attīstītāju atbildības sfēra.

 

Kā liecina statistika, pērn kopumā Bērnu slimnīcā nonāca 863 bērni, kuri guva dažādas traumas, braucot ar velosipēdu un skrituļslidām, lēkājot batutā vai šūpojoties. Savukārt vidēji dienā vasaras mēnešos Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā palīdzība tiek sniegta pat līdz 100 bērniem.

 

Bērnu slimnīcas mediķi atkārtoti uzsver un aicina pieaugušos atcerēties, ka bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem. Tāpēc vienmēr ar savu rīcību aicina tuviniekus rādīt piemēru un tādā veidā mācīt bērnam, kā pareizi uzvesties un parūpēties par drošību, braucot ar riteni, skrituļslidām vai citādi aktīvi atpūšoties, lai vasara būtu priecīgu mirkļu piepildīta, nevis tiktu pavadīta slimnīcas palātā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais