Policija atklājusi 2009. gadā notikušo uzņēmēja Stūraiņa pasūtījuma slepkavību

Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki pēc apjomīgas izmeklēšanas noskaidrojuši personas, kuras 2009.gada 16.aprīlī Jūrmalā, Jomas ielā ar vairākiem šāvieniem nogalināja uzņēmēju Vjačeslavu Stūraini.

Slepkavības izpildītājs jau atrodas apcietinājumā Krievijā par kādu citu pastrādātu noziegumu, savukārt pasūtītājs izsludināts starptautiskā meklēšanā. Aizvakar kriminālprocess nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2009.gada 16.aprīlī, plkst. 11:02, Jūrmalā, Jomas ielā pretī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkai uz gājēju pārējas savā automašīnā Porsche Cayenne ar pieciem šāvieniem no automātiskā šaujamieroča AK – 47 (kalašņikovs) tika noslepkavots uzņēmējs, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Stūrainis (Viacheslav Sturaynis). Noziedznieku raidītās lodes izgāja cauri automašīnas virsbūvei, uzņēmēja ķermenim un trāpīja ēkas sienā un logos un tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā necieta VID darbinieki un garāmgājēji.

Slepkavības izmeklēšanas laikā, pateicoties ciešai sadarbībai ar vairākām Valsts Policijas (VP) struktūrvienībām, Krievijas un Igaunijas tiesībsargājošo iestāžu kolēģiem, veicot liela apjoma izmeklēšanas darbības gan Krievijā, gan Igaunijā, ir izdevies noskaidrot slepkavības pasūtītāju un izpildītāju, kuri ir Krievijas pilsoņi. Tāpat policija izmeklēšanas laikā pilnībā restaurējusi nozieguma sagatavošanas procesu, kas sākas ārzemēs un tika turpināts un izpildīts Latvijā.

Ir noskaidrots, ka 2009.gada 8.aprīlī nozieguma izpildītājs kopā ar pasūtītāju ir iebraukuši Igaunijā, kur, izmantojot sludinājumu portālu, internetā iegādājušies automašīnu Mazda 323 ar Igaunijas Republikas valsts numura zīmēm un vakarā ar šo automašīnu atbraukuši uz Latviju. Līdzi tika atvests iepriekš sagatavots un pārtaisīts AK-47 tipa automāts, kas 1990.gadā bruņota uzbrukuma laikā nolaupīts Armēnijā kādam milicijas darbiniekam. Ierodoties Latvijā, vīrieši turpināja nozieguma organizēšanas pasākumus, proti, ietonēja automašīnas aizmugurējos stiklus, vairākas dienas novēroja upura dzīvesvietu un pārvietošanās maršrutu, kā rezultātā noskaidroja, ka uzņēmējs katru dienu vienā laikā dodas uz sporta zāli Lielupē. Izmantojot iegūto informāciju, tika izstrādāts nozieguma izdarīšanas scenārijs, iepriekš tika sagatavoti atkāpšanas ceļi un izraudzīta automašīnas atstāšanas vieta pēc nozieguma izdarīšanas.

Slepkavība tika izpildīta ātri, profesionāli un aukstasinīgi. Izpildītājs raidīja 5 mērķtiecīgus šāvienus no garām braucošās automašīnas un aizbrauca no notikuma vietas. Automašīna tika pamesta Jūrmalā, nomaļā vietā, kādas ielas strupceļā. Septiņas stundas pēc nozieguma izdarīšanas vīrieši atpakaļceļā šķērsoja Igaunijas – Krievijas robežu.

Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas pasākumu ir izdevies atrast un izņemt noziegumā izmantotus priekšmetus, restaurēt noziedznieku pārvietošanas maršrutu Latvijas teritorijā, atrast un izņemt viņu atstātas pēdas.

Sadarbībā ar VP Kriminālistikas pārvaldes un Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertiem, veicot vairāk nekā 30 ekspertīzes un izpētot vairāk nekā 50 objektus, ir izdevies iegūt pietiekamus pierādījumus un fiksēt slepkavības izpildītāju tiešo cēlonisko sakarību ar izdarīto slepkavību.

Iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu, kriminālprocesā tika pieņemts lēmums par Krievijas pilsoņu atzīšanu par aizdomās turētiem pēc Krimināllikuma 117.panta 3.punkta, 10.punkta un 233.panta 2.daļas. Viņiem tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums un izsludināti meklēšanā.

Šobrīd slepkavības izpildītājs izcieš sodu, atrodoties brīvības atņemšanas vietās Krievijā par citu pastrādātu noziegumu, savukārt slepkavības pasūtītājs atrodas starptautiskajā meklēšanā.

Par izdarīto noziegumu aizdomās turētām personām draud sods ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

Šā gada 26.jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) KIP 1.nodaļas darbinieki, pabeidzot izmeklēšanu, kriminālprocesu ir nosūtījuši kriminālvajāšanas uzsākšanai Organizētas noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai.

Latvijā

Latvijā viltojumi veido apmēram 13,6% no kopējā sporta preču nozarē zaudētā pārdošanas apjoma, un līdz ar to Latvija kopā ar Čehiju procentuāli dala 9. un 10. vietu Eiropas Savienībā pēc sporta preču viltojumu nodarītajiem zaudējumiem, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma dati. Latvijas sporta preču nozare viltojumu dēļ ik gadu cieš vismaz 2,83 miljonus eiro lielus zaudējumus.