Tiesa patur apcietinājumā par bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu apsūdzēto medmāsu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šodien nolēma negrozīt drošības līdzekli 41 gadu vecajai medicīnas māsai, kura tiek apsūdzēta par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu, līdz ar to viņa arī turpmāk paliks apcietinājumā.

Medmāsas aizstāve tiesā advokāte Ludmila Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka kliente nav pilnvarojusi viņu runāt ar preses pārstāvjiem. "Protams, ka cilvēks pārdzīvo, tas ir pats par sevi saprotams, bet, kamēr vēl notiek izmeklēšana, neko sīkāk es pastāstīt nevaru," sacīja Petrova, piebilstot, ka apsūdzētā ir mazrunīga.

Petrova atzīmēja, ka viņa neaizstāv medmāsu pastāvīgi, bet bija pieaicināta piedalīties tikai šodien notikušajā tiesas sēdē, kurā tika pārskatīts apsūdzētās drošības līdzeklis.

Prokurore Jekaterina Kušakova, jautāta, pēc cik ilga laika šo krimināllietu varētu nodot tiesai, aģentūrai LETA atzina, ka drīz tas nenotiks. Iespējams, uz tiesu medmāsas kriminālprocess varētu aizceļot gada beigās.

Pati apsūdzētā šodien, konvojēta uz drošības līdzekļa pārskatīšanu, no žurnālistiem neslēpās.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūru LETA iepriekš informēja, ka, saskaņā ar maijā uzrādīto sākotnējo apsūdzību, medmāsa saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma (KL) 118.panta 3.punkta un KL 125.panta 2.daļas 4., 6. un 8.punkta, kā arī pēc Latvijas Kriminālkodeksa 99.panta 1.punkta.

Kriminālkodeksa, kas patlaban vairs nav spēkā, 99.panta 1.punktā - par slepkavību, ja tā izdarīta aiz mantkārības, - paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no desmit līdz 20 gadiem ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai arī mūža ieslodzījums.

Par KL 118.panta 3.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - slepkavību, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību, var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem, nosakot arī mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Savukārt pēc KL 125.panta 2.daļas 4., 6. un 8.punkta - par tīšu smaga miesas bojājuma nodarīšanu, ja šīm darbībām bijis mocīšanas vai spīdzināšanas raksturs, tās izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību vai nodarījusi tīšus smagus miesas bojājumus, un šīs darbības izdarītas pret personu bezpalīdzības stāvoklī, - var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, nosakot policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai arī nenosakot to.

Kā iepriekš pastāstīja prokuratūrā, saskaņā ar sākotnējo apsūdzību, sievietes noziedzīgo darbību rezultātā nāve iestājusies diviem viņas bērniem. Šīs darbības veiktas mantkārīgos nolūkos laika periodā no 1997.gada 8.jūnija līdz 2011.gada 31.oktobrim.

Sieviete, būdama medicīnas māsa, daudzu gadu garumā aprūpējusi bērnus vairākās Latvijas slimnīcās, taču ārstniecības iestādēs nekas aizdomīgs neesot konstatēts. Arī medmāsas profesionālajā darbībā nav fiksēti nekādi pārkāpumi.

Tika veikta arī ekspertīze par sievietes garīgo veselību. Lai gan policija tās rezultātus neatklāj, aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka sieviete atzīta par pieskaitāmu jeb pietiekami veselu, lai viņa varētu atbildēt par savu rīcību tiesas priekšā, kad lieta līdz tai nonāks.

Kā ziņots, pērn novembra beigās policija aizturēja un tiesa apcietināja kādu 1971.gadā dzimušu medicīnas māsu no Siguldas novada, kura tika turēta aizdomās par to, ka viņa ilgstoši un apzināti radījusi mehāniskus acs bojājumus savai tobrīd 12 gadus vecajai meitai, kamēr bērns gulējis miega zāļu iespaidā. Pēc sešus gadus ilgas meitenītes redzes problēmu pētīšanas mediķiem radušās aizdomas, ka viņai nav iedzimtas patoloģijas, bet acs tiek bojāta, mehāniski iejaucoties no ārpuses.

Divi minētās sievietes bērni miruši 1997. un 2008.gadā. Pavisam viņa dzemdējusi četrus bērnus, no kuriem viens jau piedzimis nedzīvs, tāpēc šo gadījumu policija neizmeklēja.

Tas, vai apsūdzētā ir atzīstama par vainīgu minētajos noziedzīgajos nodarījumos, tiks noskaidrots Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais