Krimināllietā par uzņēmēja Kaspara Ieviņa-Brambja fizisku ietekmēšanu Siguldas policijas iecirknī šodien stājies spēkā spriedums, ar kuru viens uz apsūdzēto sola nonākušais bijušais policists attaisnots pēc abiem viņam inkriminētajiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet otrs - atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā un sodīts ar trīs gadu cietumsodu.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, otrs bijušais policists bija iesniedzis kasācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo tiesas nolēmumu. AT Senāts šodien, izskatot minēto sūdzību, noraidīja to un atstāja negrozītu pārsūdzēto Rīgas apgabaltiesas nolēmumu. Senāta lēmums vairs nav pārsūdzams un tas ir stājies spēkā, piebilda Kataja.
Kā ziņots, šā gada 13.janvārī Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot lietu par Ieviņa-Brambja fizisku ietekmēšanu, nolēma atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru uz apsūdzēto sola nonākušais bijušais policists Jurijs Rudakovs attaisnots pēc abiem viņam inkriminētajiem KL pantiem, bet otrs - Juris Stepiņš - atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā un sodīts ar trīs gadu cietumsodu.
Pirmās instances tiesa gan šajā lietā bija taisījusi arī divus blakuslēmumus, no kuriem vienu - par kriminālprocesa sākšanu pret liecinieku Valdi Mežkungu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu - Rīgas apgabaltiesa 13.janvārī atcēla.
Kā ziņots, Ieviņš-Brambis 2007.gada jūnijā no galvas traumas mira Siguldas policijas iecirknī. Par viņa fizisku ietekmēšanu uz apsūdzēto sola tiesā nonāca abi bijušie policisti - Stepiņš un Rudakovs.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2010.gada 1.aprīlī Rudakovu attaisnoja apsūdzībā pēc KL 125.panta 3.daļas par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Tomēr apsūdzības daļu pēc šī panta tiesa nolēma nosūtīt pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanai Rīgas rajona prokuratūras virsprokurorei. Kā aģentūrai LETA uzsvēra tiesā, pirmstiesas izmeklēšanai lietas materiāli tiks nosūtīti pēc tam, kad spriedums stāsies spēkā.
Tāpat Rudakovs pirmās instances tiesā tika attaisnots pēc KL 317.panta 2.daļas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu.
Savukārt Stepiņš tika atzīts par vainīgu pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas. Viņam pirmās instances tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu un aizliegumu trīs gadus ieņemt amatus iekšlietu struktūrā.
Zemgales priekšpilsētas tiesa arī daļēji apmierināja cietušās Ieviņa-Brambja atraitnes kaitējuma kompensācijas pieteikumu. Viņai par labu tika nolemts piedzīt 50 860 latus, no kuriem 50 000 latu ir atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu, bet 860 lati - kompensācija par bērna uzturēšanu. Šī nauda piedzenama no Stepiņa.
Tāpat pirmās instances tiesa pieņēma divus blakuslēmumus, kas stājas spēkā vienlaikus ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.
Viens blakuslēmums bija par Siguldas policijas iecirkņa inspektores Maksimovas nepienācīgu pienākumu pildīšanu, veicot sākotnējās darbības kriminālprocesā. Cietušās puses pārstāvis advokāts Saulvedis Vārpiņš iepriekš uzsvēra, ka policijas inspektore, kura sākotnēji izmeklēja šo lietu, nodevusi mirušā uzņēmēja sievai izmazgāt nelaiķa drēbes, bet tādējādi, iespējams, zuduši pierādījumi, kas varētu sekmēt taisnības noskaidrošanu. Līdz ar to būtu jāvērtē šīs inspektores atbilstība ieņemamajam amatam, uzskatīja Vārpiņš.
Savukārt otrs blakuslēmums pirmās instances tiesā tika pieņemts par kriminālprocesa sākšanu pret liecinieku Valdi Mežkungu, kurš pats saistībā ar Ieviņa-Brambja lietu sākotnēji bija nonācis aizdomās turamā statusā. Vēlāk Rīgas rajona prokuratūrā kriminālprocess pret viņu tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Savukārt 2010.gada 1.aprīlī pieņemtais tiesas sprieduma blakuslēmums paredzēja sākt pret Mežkungu kriminālprocesu pēc KL 300.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. 13.janvārī apgabaltiesa šo blakuslēmumu atcēla.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā minētā krimināllieta nonāca, jo pirmās instances tiesas spriedumu bija pārsūdzējis Stepiņš, cietušās puses advokāts Vārpiņš un prokuratūra.
Ieviņš-Brambis 2007.gada jūnijā no galvas traumas mira Siguldas policijas iecirknī. Abi vēlāk apsūdzētie policisti kategoriski noliedza, ka būtu fiziski ietekmējuši mirušo uzņēmēju. Savukārt prokuratūra viņus pirmās instances tiesas debatēs lūdza atzīt par vainīgiem un notiesāt ar reāliem cietumsodiem.
Pirmstiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka par vīrieša nāves iemeslu bijusi galvas smadzeņu trauma, kas gūta laikā, kad viņš atradies policijas iecirknī.
Kā iepriekš, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja Latvijas Televīzija, uzņēmējs esot bijis iesaistīts kautiņā spēļu zālē. Pēc tam viņš pārradies mājās un sūdzējies par sliktu pašsajūtu. Vīrieša kaimiņi izsaukuši Pašvaldības policiju, kas cietušo nogādājusi vietējā slimnīcā. Tur viņš apsekots, taču traumas nav konstatētas. Ārsta apskate gan oficiāli dokumentos nav fiksēta. Pēc tam vīrietis nogādāts policijas iecirknī, kur naktī uz 18.jūniju miris.