Augstākā tiesa (AT) šodien nolēma atstāt bez izskatīšanas vienu no saņemtajām apelācijas sūdzībām krimināllietā par cigarešu kontrabandu Latgalē un valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, bez izskatīšanas atstāta apsūdzētā Krievijas pilsoņa Nikolaja Lepiņa aizstāvja iesniegtā apelācijas sūdzība, jo pats Lepiņš šodien bez attaisnojoša iemesla nebija ieradies uz tiesu.
Šodienas lēmumu attiecībā uz apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas desmit dienu laikā var pārsūdzēt AT Senāta Krimināllietu departamentā.
Savukārt pārējā daļā AT šodien sāka apelācijas sūdzību izskatīšanu pēc būtības. Tiesas sēdē pagaidām ir pasludināts pārtraukums līdz rītdienas, 23.maija, plkst.10, kad paredzēts izlemt advokātu pieteiktos lūgumus.
Kā ziņots, krimināllietā pavisam ir seši apsūdzētie. Viņi visi paši vai ar advokāta starpniecību pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Latgales apgabaltiesa 2011.gada 10.maijā pēc Krimināllikuma (KL) 190.panta 4.daļas - par kontrabandu, ja to izdarījusi organizēta grupa, - apsūdzētajam Raimondam Barkānam piesprieda astoņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.
Pēc šī paša KL panta apsūdzētajam Lepiņam pirmās instances tiesa piesprieda astoņu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un izraidīšanu no Latvijas.
Attiecīgi astoņu gadu un astoņu gadu un viena mēneša cietumsodu ar mantas konfiskāciju Latgales apgabaltiesa noteica Intaram Troškam un Andrim Aleksejevam. Arī viņi apsūdzēti pēc KL 190.panta 4.daļas.
Savukārt pēc KL 319.panta 1.daļas - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu - apsūdzētajiem Rolandam Naglim un Arnim Voikam pirmās instances tiesa piemēroja naudas sodus attiecīgi 18 un deviņu minimālo darba algu jeb 3600 un 1800 latu apmērā.
Vēlāk šo spriedumu pārsūdzēja Voika, Naglis, Troška un viņa aizstāve, Lepiņa aizstāve, Aleksejeva aizstāve un Barkāna aizstāvis, tāpēc lieta nonāca AT Krimināllietu tiesu palātā.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka laikā no 2006.gada 20.februāra līdz 2006.gada 13.decembrim Barkāns Balvu rajonā un Krievijas Pleskavas apgabalā izveidoja vairāk nekā divu personu apvienību nolūkā kopīgi izdarīt muitošanai pakļauto, ar muitas nodokli, akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli apliekamo cigarešu kontrabandu no Krievijas teritorijas uz Latvijas muitas teritoriju. Noziedzīgajā apvienībā Barkāns iesaistīja Lepiņu, Trošku, Aleksejevu un vēl kādu pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu personu.
Lepiņš apņēmās nodot Barkānam kontrabandas sagatavošanai un izdarīšanai nepieciešamās ziņas, kā arī novērst muitas kontroles un robežkontroles radītos šķēršļus uz Latvijas un Krievijas valsts robežas cigarešu kontrabandas izdarīšanai. Savukārt izmeklēšanā nenoskaidrota persona apņēmās Krievijas teritorijā iegādāties cigaretes un nodot tās kontrabandas tiešajiem izdarītājiem - Troškam un Aleksejevam, liecina lietas materiāli.
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Naglis, būdams Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes 2.kategorijas robežkontroles punkta "Vientuļi" vecākā inspektora amatā, turklāt personīgi pazīstams ar Trošku, tīši aiz personiskas labvēlības pavirši veica paziņas vadītās automašīnas salona un kravas nodalījuma apskati.
Pēc tam atkārtoti aiz nolaidības pavirši Naglis veica arī Aleksejeva vadītās automašīnas apskati, kā rezultātā Latvijas teritorijā tika ievestas cigaretes ar kopējo muitas vērtību 3453 lati, neiekasējot muitas nodokli 1989 latu apmērā, teikts lietas materiālos.
Naglis arī neinformēja muitas amatpersonas par aizdomām, nepieprasīja tām veikt atkārtotu un padziļinātu Troškas un Aleksejeva pārvadāto kravu muitas kontroli, kā arī nekonstatēja un nenovērsa muitas amatpersonas Voikas nelikumīgas darbības.
Arī Voika, būdams Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes Austrumlatgales muitas kontroles punktu daļas muitas kontroles punkta "Vientuļi" vecākā muitas uzrauga amatā, pavirši veica Troškas un Aleksejeva automašīnu salonu un kravas nodalījumu apskati, proti, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras viņam pēc likuma un uzliktā uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai un pārvaldības kārtībai, liecina apsūdzība.