Samazinās mašīnu skaits, kurām nav nokārtota tehniskā apskate vai iegādāta OCTA

Ceļu satiksmes negadījumu skaits ar automašīnām, kurām nav bijusi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA) pēdējos gados ir samazinājies. Ja 2009. gadā bija 618 negadījumi, kuros iesaistītajām automašīnām nav bijusi OCTA, tad 2010. un 2011. gadā šis skaits attiecīgi samazinājies uz 399 un 360.

Līdzīga statistiskā tendence vērojama arī attiecībā uz tehniskajām apskatēm (TA) - 2009. gadā bijuši 486 negadījumi, kuros iesaistītas automašīnas bez TA, savukārt, pērn - 317.

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs šo tendenci skaidro ar vairākiem aspektiem - pirmkārt, tā ir sabiedrības informēšana, otrkārt, jāatzīmē arī fotoradaru darbība, kas rada soda neizbēgamības sajūtu un, treškārt, joprojām pastāv arī policijas kontrole. "Visi šie apstākļi kopā, iespējams, darījuši autovadītājus apzinīgākus, tāpēc gan OCTA un TA neesamības gadījumi, gan negadījumos iesaistīto automašīnu skaits šajā ziņā ir mazāks," secina A. Locs. Par fotoradariem un iespēju sodīt par OCTA un TA neesamību viņš skaidro: "Fiksējot noteikumu pārkāpumus ar tehniskajiem līdzekļiem samazinās subjektīvisma un korupcijas riski, piemēram, kukuļdošana un kukuļņemšana."

Ar jaunajiem fotoradariem, kas uz Latvijas ceļiem darbojas no 2011. gada 21.novembra līdz šodienai par OCTA neesamību fiksēti 530 administratīvie pārkāpumi, par kuriem sastādīti protokoli 31 800 latu apmērā. Savukārt, ar Valsts policijas četriem fotoradariem, kas darbojas no 2008. gada maija, pavisam fiksēti 145 pārkāpumi, kas saistīti ar obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) neesamību.

2009. gadā pavisam kopā par OCTA neesamību sastādīti 16335 protokoli, 2010. gadā - 11444, savukārt, pērn, 2011. gadā, - 9892 administratīvā pārkāpuma protokoli (policijas inspektoru un fotoradaru darbs kopā).

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais