«Atsevišķas organizācijas izrāda iniciatīvu, lai pareklamētu sevi, un tas lieku reizi saasina situāciju,» komentējot ziņu, ka vienai no Krāslavā bojāgājušo vecmāmiņām, iespējams, būs citu bojāgājušo ģimenēm jāmaksā 10 000 latu kompensācija, saka Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.
Viņš uzsver, ka nelaime šādu paziņojumu dēļ Krāslavā nemazinās un smagi ietekmē cietušo ģimenes – vairāki vecāki jau nogādāti slimnīcā, un viens radinieks miris.
Jaungada naktī bojāgājušo tuvinieki kompensāciju par bēru izdevumiem likumā paredzētajā kārtībā var iegūt no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) garantijas fonda līdzekļiem. Tā kā 626. markas auto Mazda nebija OCTA un tās vadītājs gājis bojā, regresa kārtībā naudu paredzēts piedzīt no automašīnas īpašnieka, kas ir viena no bojāgājušā vecmāmiņām.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics portālam Nozare.lv stāsta, ka kopējā apbedīšanas summa var sasniegt 10 000 latu. «Lai arī ekspertīzē vēl nav noskaidrota persona, kura autoavārijas brīdī atradās pie transportlīdzekļa stūres, tomēr bojāgājušo radinieki jau var pieteikt zaudējumu atlīdzību saistībā ar cietušās personas apbedīšanu. Likums paredz, ka zaudējumi tiek atlīdzināti par tām personām, kas nav negadījuma izraisītāji, šajā gadījumā tie būtu visi pasažieri, un apbedīšanas izdevumus aprēķina ne mazāk kā astoņu minimālo mēnešalgu apmērā,» skaidro LTAB vadītājs.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs nav informēts, ka kāda no ģimenēm grasītos piedzīt bēru izdevumu kompensāciju, un baidās no sekām, kad par šo faktu uzzinās pati vecmāmiņa. «Viņa internetu nelasa, bet noteikti kāds viņai to pateiks. Gribu zināt, kurš tad atbildēs par sekām? Nelaime Krāslavā turpinās, jo pēc šiem septiņiem cilvēkiem nomirusi viena no bojāgājušo vecmāmiņām un divi no vecākiem ievietoti psihiatriskajā slimnīcā. Viens no vecākiem ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā pēc korespondenta apciemojuma. Saprotu, ka jautājumi ne vienmēr ir korekti, bet ir jāpadomā par rezultātu. Krāslavā visi pārdzīvo kopā un nedomā par naudas kompensācijām,» saka G. Upenieks.
Traģēdija Krāslavā notika 1. janvārī, savukārt tikai 4. janvārī sekoja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas paziņojums, ka krīzes komanda uz Krāslavu dosies nedēļu pēc traģēdijas – 9. janvārī. Kaut arī normatīvajos aktos nav noteikts, cik ātri psihologiem jāierodas krīzes vietā, Krāslavas piemērs liek secināt, ka mediķu rīcība ir stipri novēlota.
Labklājības ministrijas pārstāve Liene Užule Neatkarīgajai norāda, ka psihologi speciāli nav kavējušies – pirms izbraukšanas uz Krāslavu viņi vispirms ievākuši informāciju par ģimenēm un bojāgājušo skolasbiedriem, kuriem būs nepieciešama palīdzība.
