Šomases mātes suņa lieta nonākusi prokuratūrā; dziedātāja pamet raidījumu "Ķepa uz sirds"

© F64 Photo Agency

Gan Valsts policija, gan prokuratūra nevēlas komentēt skaļo krimināllietu par kultūras darbinieces, dziedātājas Lienes Šomases mātes Arta Šomase suņa nežēlīgo nogalināšanu.

Valsts policija informē, ka 30. novembrī policijā reģistrēta informācija, ka Strenču novada Jērcēnu pagastā Sedas dīķu virzienā novadgrāvī ar sasietām kājām atrasts noslīcis takšu šķirnes sunītis. Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

Ņemot vērā lietas nozīmību un rezonansi sabiedrībā, tā neatliekamības kārtībā nosūtīta Valkas rajona prokuratūrai. Prokuratūrā nra.lv informēja, ka lietā notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās interesēs sīkāka informācija netiek sniegta.

Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomās turamā ir tieši Arta Šomase, un viņa policijai ir atzinusi savu vainu.

Artas Šomases meita, populārā dziedātāja Liene Šomase vairs nevadīs dzīvniekiem veltīto raidījumu "Ķepa uz sirds" Latvijas Televīzijā, pēc tam, kad viņas māte Arta tiek turēta aizdomās nežēlīgā suņa slepkavībā, ziņo portāls Kasjauns.lv.

Raidījuma "Kepa uz sirds" producente Inese Kreicberga pastāstīja, ka Liene Šomase atteikusies raidījumu vadīt morāli ētisku apsvērumu dēļ un tās ažiotāžas iespaidā, kas radusies pēc tam, kad viņas māte tiek turēta aizdomās cietsirdīgā suņa slepkavībā.

Kreicberga atzina, ka ir šoka stāvoklī, kad uzzinājusi apstākļus, kādos suņuks aizgājis bojā. Tas esot šausmīgs noziegums, un policijai būtu pienākums šo lietu izmeklēt un dzīvnieka slepkavu bargi sodīt, saka Kreicberga. Jāpiebilst, ka bargākais sods, ko var piemērot par šādu nodarījumu, ir četrus gadus ilgs cietumsods.

Neraugoties uz ārkārtējo situāciju, raidījums "Ķepa uz sirds" nepazudīs no ētera un tas joprojām būs vērojams katru nedēļu, apliecināja Kreicberga. Raidījumu veido vairāku cilvēku komanda un pašlaik tiekot gatavots gan kārtējais raidījums, gan arī domāts, kas to turpmāk vadīs.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais