13. janvāra grautiņu dalībnieks: mēs izdarījām svētīgu darbu

Rīgas Centra rajona tiesa sākusi skatīt tā dēvēto Bruģa revolūcijas lietu, kurā uz apsūdzēto sola par piedalīšanos grautiņos Vecrīgā 2009. gada janvārī nonākušas 68 personas.

12 uz tiesas sēdi nebija ieradušās, tāpēc lietas izskatīšanu tiesa pārcēla uz nākamā gada janvāri, kad iztrūkstošie apsūdzētie tiesas namā tiks nogādāti piespiedu kārtā.

Vairākums apsūdzēto atteikušies no advokāta pakalpojumiem, un, pēc Neatkarīgās novērojumiem, zālē varēja just, ka viņi cer uz pozitīvu iznākumu.

Par 13. janvāra grautiņu dalībnieku neformālo līderi tiesas zālē kļuvis Ansis Ataols Bērziņš, kurš uzskata, ka Temīdas priekšā apsūdzētajiem jāstājas vienoti. Viņš nolēmis pievērst procesam sabiedrības uzmanību un foto no tiesas sēdēm izvietos internetā. «Ceru, ka tiesas spriedums parādīs, ka Latvija ir demokrātiska zeme. Uzskatu, ka mana un pārējo rīcība bija pilnībā adekvāta situācijai un arī sekas – valdības nomaiņa – ir labas. Mēs izdarījām svētīgu darbu,» saka A. A. Bērziņš. Grautiņu laikā tika bojātas vairākas policijas mašīnas, izlaupīti dzērienu veikali un izsisti Saeimas un blakus esošās bibliotēkas stikli, kā arī veikti citi postījumi. Pēc apsūdzētā domām, tas nav nekas īpašs. «Ja raugāmies atsevišķi, tas nav slikti, bet, ja paskatās, cik Latvijā tiek nozagts gada laikā, tad šņabja pudele vai izsists logs neko nenozīmē. Tās ir normālas sekas revolucionāru notikumu laikā,» uzskata A. A. Bērziņš.

Pagaidām apsūdzētie savu viedokli par notikušo izteikuši pirmstiesas izmeklēšanas laikā, tomēr tiesā viņiem nāksies to darīt vēlreiz. Tad arī būs precīzi zināms, cik no viņiem vainu atzīst un cik noliedz. Apsūdzētais Ingus Neatkarīgajai stāsta, ka patrāpījies neīstā vietā neīstā laikā. «Es stāvēju un skatījos, kas tur notiek. Tad devāmies bariņš uz McDonaldu pačurāt, jo negribējām vārtrūmē čurāt, un tur mūs arī savāca. Ielika uz 40 dienām cietumā. Policistu attieksme bija normāla, vienīgi visus sašķiroja latviešos un krievos. Latgales priekšpilsētas iecirknī priekšnieks un darbinieki visi runā krieviski, un tāpēc arī tik maz latviešu šodien ir uz apsūdzēto sola,» uzskata Ingus.

Savukārt Andris policijā pieteicies pats, jo domājis, ka izsludinātā vandalistu meklēšana ir joks. «Nekārtībās nepiedalījos, varbūt kādu sniega piku vai pudeli aizmetu. Prokuratūrā man jau prasīja, vai esmu gatavs kompensēt kaitējumu, bet neuzskatu, ka man kaut kas ir jākompensē. Policijā pieteicos solidaritātes pēc, kad sāka visus apsūdzēt,» saka Andris.

Lietā ir vairāki cietušie, arī uzņēmumi, valsts iestādes, apdrošināšanas kompānijas un privātpersonas. Policists Māris ir viens no cietušajiem, kurš par nodarītajiem miesas bojājumiem vēlas kompensāciju. «Atrodoties dienesta automašīnā, pamanīju, ka viena persona rok ārā bruģakmeni, pirms tam jau redzēju, kā tiek apmētāti policijas darbinieki. Tad tas cilvēks ar akmeni rokās skrēja pie Alfas darbiniekiem no mugurpuses, un viņi uzbrukumu neredzēja. Es skrēju vīrietim pakaļ un mēģināju viņu aizturēt, lai netiktu izdarīts metiens, un tajā brīdī dabūju sitienu pa kājas aizmugurējo daļu un pārvietoties vairs nespēju,» 2009. gada 13. janvāra notikumus atceras Māris. Apmēram mēnesi pēc negadījuma viņš nevarēja pastaigāt, jo kāja regulāri pampusi.

Nākamā tiesas sēde notiks 2012. gada 5. janvārī, kad lieta, visticamāk, tiks izdalīta divās daļās, jo apsūdzēto vidū ir tādi, kuri vainu pilnībā atzinuši. Janvārī gaidāms, ka prokurors varētu nolasīt apsūdzību.

***

Kādu sodu pelnījuši 13. janvāra grautiņos apsūdzētie?

Aigars Freimanis, politologs:

– Uz apsūdzēto sola ir 68 cilvēki, bet reālais grautiņu dalībnieku skaits bija daudz lielāks. Negribu lietot vārdus «laimes spēle» vai «nejaušība», ka tieši tie cilvēki tika kamerā ar pilnu seju un akmeni rokā. Tomēr bija arī tādi, kuri laikus no notikuma vietas aizgāja. Šie 68 cilvēki ir tikai izlase, kas nonākusi drošības orgānu redzeslokā. Viena lieta ir sākotnējais protesta iemesls pēc Štokenberga vadītā mītiņa, un otra lieta ir Latvijas balzama veikaliņa demolēšana. Tur vajadzētu nodalīt – kuri laupīja veikalu un kuri protestēja, grūstoties ar policiju. Domāju, ka sodiem nevajadzētu būt bargiem, jo tiesiskā pieredze ar šāda veida lietām Latvijā nav tik liela un tas, kas notika, gribot negribot ir vismaz morāla atbildība visiem mītiņa organizatoriem. Arī tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu izvērtēt savas darbības. Toreiz bija daudz kļūdu, un ir daudzas atbildības, tāpēc nebūtu godīgi, ja tie 68 dabūtu maksāt par visu.

Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks:

– Tas ir tiesas kompetencē.

Aleksejs Loskutovs, bijušais Sabiedrības citai politikai valdes loceklis:

– Šie cilvēki apsūdzēti par dalību masu nekārtībās, un, cik man zināms, likums nosaka, ka sodīti tiek organizatori un aktīvākie dalībnieki. Līdz ar to domāju, ka prokuratūra, nosūtot lietu uz tiesu, ir ņēmusi vērā taisnīguma principu un apsūdzības uzrādītas tiem, kuri to ir pelnījuši.